Pēdējo gadu laikā robotikas kustība Latvijā ir ievērojami attīstījusies, no entuziasma pilniem pasniedzējiem līdz pat skolēniem valsts un starptautiska mēroga konkursos. Smiltenes novada pašvaldība ir devusi ieguldījumu tehniskajā jaunradē, iegādājoties desmit Lego robotu pamatkomplektus un piecus papildkompektus. Šonedēļ Smiltenes vidusskolas telpās sākās robotikas pulciņa pirmās nodarbības. Bērnu interese ir liela.
Robotikas pulciņš ir viena no Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra īstenotajām tehniskās jaunrades programmām, ko vada skolotājas Inga Savicka un Sandra Pakule. “Apkārtējos novados ar robotiku aktīvi nodarbojas jau trīs četrus gadus, bet Smiltenē šis ir jaunums. Doma par pulciņu galvā virmoja aptuveni divus gadus. Smiltenes ģimnāzijas laikā projekta ietvaros bijām iegādājušies vienu Lego robotu, lai izraisītu jauniešos vēlmi darboties, tas tiešām izdevās. Ģimnāzijas skolnieks Kaspars Pakulis, kurš tolaik mācījās 7. un 8. klasē, RTU Robotikas kluba organizētajās sacensībās ieguva Atzinību. Interese no skolēnu puses kļuva aizvien lielāka,” stāsta skolotāja I. Savicka.
Pulciņa vadītāja ir pateicīga vietējai pašvaldībai par iegādātajiem Lego robotiem, jo visas četras grupas gandrīz pilnībā bija nokomplektētas vēl pirms pašām nodarbībām. Pulciņam pieteicās aptuveni sešdesmit sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu. “Vēl tikai vienā grupā ir palikušas dažas brīvas vietas. Pulciņš sākās šonedēļ un notiks reizi nedēļā pusotras stundas garumā. Vispirms apgūsim izstrādes, konstruēšanas un tehnoloģiju pamatus, lai robotu varētu ne tikai uzbūvēt, bet arī darbināt un vēlāk veidot tam dizainu. Kad tas būs apgūts, bērni varēs izgudrot arī savus modeļus,” stāsta I. Savicka.
Kā galvenos ieguvumus skolēniem viņa min loģisko domāšanu, spēju analizēt un pieņemt lēmumus, kā arī prasmi strādāt komandā, jo uz vienu robotu darbojas vidēji divi līdz trīs skolēni, kas pasaulē ir vispārpieņemta prakse.
I. Savicka pati pērn zināšanas robotikā apguva skolotāju tālākizglītības kursos ārzemēs pie Grieķijas un Itālijas universitāšu pasniedzējiem. Eiropā ar robotiem strādā speciāli izveidotās stundās, mācot matemātiku un fiziku, lai audzēkņi labāk izprastu likumsakarības. Pateicoties I. Savickas Grieķijas partneriem, kas viņu apmācīja, mācību materiāli pieejami elektroniskajā vidē, līdz ar to smilteniešiem ir iespēja tos aprobēt.
Viens no robotikas pulciņa dalībniekiem ir Smiltenes vidusskolas 7.c klases skolnieks Miks Matīss Liepiņš. Viņš par šādu iespēju dzirdējis no sarunām ar klasesbiedriem. “Pēc tam pajautāju mammai, vai es varētu iet robotikas pulciņā, izrādījās, ka viņa jau mani bija paguvusi pieteikt. Uzskatu, ka jebkurš pulciņš ir labs un nozīmīgs. Pirmajā reizē mazliet jūk, nākas jaukt ārā un konstruēt robotu pa jaunam, bet domāju, ka šeit iegūtās zināšanas man noderēs informātikā, jo būšu apguvis programmēšanu un arī uzlabojis angļu valodu. Es eju arī mākslas skolā, izmēģināju sportu, bet tas man nepatika. Noder viss, ja, piemēram, vajadzēs kaut ko skolā uzzīmēt, nevar taču sevi apkaunot, būs jāizdara skaisti,” ārpusskolas nodarbības novērtē M. M. Liepiņš.
Pusaudzis nodarbībā savu pirmo robotu konstruē kopā ar klasesbiedru Robertu Savicki. “Es ļoti gribētu braukt uz dažādām valstīm, iepazīt to kultūru un cilvēkus, uzlabot angļu valodu un iemācīties programmēšanu. Zinu, ka prasmes robotikā sniedz iespēju piedalīties sacensībās un starptautiskos projektos. Mani tas ir ieinteresējis,” savas vēlmes un mērķus atklāj R. Savickis.
Katram bērnam ir savi iemesli, kāpēc viņš apmeklē robotikas pulciņu, bet vienojošais faktors ir aizrautība, ar kādu tie veic skolotāju uzdoto. Smiltenes vidusskolas 4.d klases skolniece Gabriela Gulbe līdz šim ar robotiem nav saskārusies, vienīgi kopā ar brāli abi mājās būvē Lego mašīnas un mājas. Meitene spriež, ka iemaņas varētu noderēt pulciņā, taču jau pēc pirmās reizes secinājusi, ka ir vajadzīga liela pacietība, lai sasniegtu rezultātu. Tam viņa ir gatava.
Pulciņa vadītāja piekrīt, ka robotika gan nav gluži tas pats, kas spēlēšanās ar Lego klucīšiem, te ir daudz būtisku nianšu. Tāpēc cer, ka dalībnieku interese par šo kustību nezudīs saskaroties ar pirmajām grūtībām.
Prieks par kaimiņu, Smiltenes novada, iniciatīvu ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas fizikas skolotājam Valdim Jerumam, kurš sešus gadus vada elektronikas pulciņu, bet pēdējos četrus gadus viņa audzēkņi iespēju robežās piedalās arī robotikas sacensībās.
“Tiešām prieks par smilteniešiem. Pieminot Smiltenes ģimnāzijas aktivitātes, nāk prātā “Saules kauss”, kā arī tas, ka viņiem ir “Leteta” dāvātais mini sumo robota komplekts, tas nozīmē aktīvus skolotājus un ieinteresētus atbalstītājus. Ikdienā arvien biežāk izmantosim automatizētas ierīces, tie ir roboti putekļu sūcēji, robotizēti zāles pļāvēji, droni, kā, piemēram, Latvijā izstrādātais Airdog, automatizētā lauksaimniecības tehnika, kas apstrādā lauku vadoties pēc GPS. Tādas jomas ir daudz.
Jāsaprot ne tikai, kā rīkoties ar šīm ierīcēm, bet kādam jāprot tas viss arī uzbūvēt. Nākotnē šādi speciālisti būs aizvien vairāk vajadzīgi. Strādājot ar saviem skolēniem, redzu, ka viņi spēj sevi apliecināt tehniski daudzās jomās. Tie bērni, kas nāk uz pulciņu, pagājušajā un aizpagājušajā gadā labus rezultātus uzrādīja “Latvenergo” rīkotajā erudīcijas konkursā. Skolēni panākumus guvuši arī Lego robotikas turnīros un citās sacensībās,” stāsta V. Jerums.
Viņaprāt, 4. līdz 6. klase ir īstais vecums, kad bērnus vislabāk ieinteresēt tehniskās jaunrades jomā, jo tajā vecumposmā vienlīdz liela atsaucība ir gan no zēniem, gan meitenēm. Valkā situācija ir mazliet citādāka. Iepriekšējos gados elektronikas pulciņš notika ģimnāzijā, tāpēc jaunākie dalībnieki bija 7. klašu skolēni. Arī robežpilsētā interese par elektroniku un robotiku skolēnu, lielākoties zēnu, vidu ir liela.
Valkas ģimnāzijas absolvents Edgars Skruodis, kurš ir viens no “First LEGO League” sacensību organizatoriem Latvijā un uzņēmuma “Robotiem” valdes loceklis, atzinīgi vērtē bērnu iesaistīšanu robotikas kustībā. Pats vērtīgākais ir tas, ka skolēni sāk saprast inženierzinātnes nozīmīgumu un, vienlaikus darbojoties šādos pulciņos, apjauš, ka patiesībā zināšanas var iegūt jautrā un atraktīvā veidā un ka tā nav nebeidzama teoriju kalšana. “Pasniedzot nodarbības robotikā interesantā veidā, bērni tiek iedrošināti eksaktajiem priekšmetiem. Manā laikā skolā nebija tādu robotu. Toreiz atsevišķi gāju mācīties programmēšanu. Ar robotiku pirmo reizi saskāros studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, tāpēc ir patiess prieks, ka tagad bērniem Valkā, Smiltenē un citās pilsētās tiek dota tāda iespēja. Neatkarīgi, vai skolā ir divi, pieci vai desmit robotu komplekti, to ir jāprot novērtēt,” saka “First LEGO League” sacensību organizators.
