Svētdien, 25. septembrī, Kārķu mednieku klubi organizēja vērienīgas vilku medības. Tām tika piesaistīti 79 mednieki no plašas apkārtnes. Guvums – četri vilku jaunuļi.
Nopietnāka vilku populācijas ierobežošana Kārķu apkārtnē sākās 2013. gadā, kad vilku postījumi apkārtnes lauku saimniecībās vairs neaprobežojās tikai ar aitām un liellopiem. Par upuriem kļuva arī vairāki apkaimes suņi. Toreiz tika rīkotas līdz šim vērienīgākās medības ar vairāk kā 100 mednieku.
Vilks aitās!Arī šogad vairāki Kārķu apkārtnes iedzīvotāji medniekiem ziņojuši par vilku postījumiem. Ojāram Biteniekam pavasarī vilki aiznesuši četras aitas no viņa salīdzinoši nelielā ganāmpulka. Ar to gan pelēču apetīte vēl nebija apmierināta, jo vasarā viņi atgriezās pēc barības papildinājuma – divām aitām un kazas. Atsauktie mednieki izlikuši fotokameras, bet tās neko neuztvēra, jo vilki bija devušies jau uz citām medību vietām. Lopiņu zaudējumu Ojārs Bitenieks uztver nosvērti, sakot: “Dzīve ir dzīve, normāla parādība. Vilks arī grib ēst.” Taču pelēču medības uzskata par būtisku atbalstu lauku iedzīvotājiem, jo “savādāk jau mēs drīz nevarētu iet ārā”. Par vilku postījumiem šogad ziņojušas arī vēl citas Kārķu pagasta saimniecības.
Bez ierobežošanas nevarKā atzīst pieredzējuši mednieki, lai veiksmīgi medītu vilkus, nepieciešams liels skaits cilvēku, kuriem medību teritorijā jāpārvietojas blīvi izkārtotiem. Bet arī tas vēl negarantē panākumus, jo vecākie vilki gadu gaitā iemācījušies veikli izvairīties. Plānāk klājas vēl nepieredzējušiem vilku jaunuļiem. Kā atzīst Kārķu mednieks un mednieku kluba “Kamene” valdes priekšsēdētājs Edmunds Juškevičs, vilki ir tikpat gudri kā cilvēki. Kārķu apkārtnes medības apgrūtina arī robežas tuvums – ja vilku bars pāriet Igaunijas pusē, mednieki nedrīkst tam sekot.Pēc Edmunda Juškeviča teiktā, pēdējo gadu laikā vilki krietni paretinājuši stirnu populāciju, nesmādējuši arī jaunos alnēnus, taču, kad barības mežā sāk aptrūkties, vilki dodas medīt uz lauku sētām. Paša Edmunda aitu ganāmpulku no vilkiem vēl pagaidām spējot pasargāt aploks ar elektrisko ganu.
Panākumu pamatā – rūpīga sagatavošanāsSavukārt mednieks Guntis Pēterēns vilkus salīdzina ar mežu ugunsgrēku, kas, ja netiek laikus ierobežots, var nodarīt lielu postu. Viņš bija viens no svētdienas medību organizatoriem un “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka šāda mēroga medības prasa nopietnu sagatavošanos. No Igaunijas pieaicinātais piegaudošanas speciālists Eduards Tikškovs, ar kuru Kārķu medniekiem izveidojusies ļoti cieša sadarbība, vilku piegaudošanu sācis jau pirms mēneša. Vilki vispirms atsaukušies, bet pēc tam pazuduši. Pirms dažām dienām tie sagaudoti atkal, un diviem bara pelēčiem tas bija liktenīgi. Tad arī nolemts pieaicināt palīgā citus medību klubus.Pirms uzsākt medības, ir jāizpēta apkārtnes kartes, lai medniekiem dotu precīzus norādījumus, jāplāno mednieku uz dzinēju atrašanās vieta un došanās virziens, balsoties uz vēja virzienu un citiem apstākļiem. Arī medību norises laikā katras mednieku grupas virzība ir rūpīgi jākoordinē. “Mēs, Kārķu mednieki un vietējie iedzīvotāji, varam pateikt paldies tiem, kas mums palīdzēja ar vilkiem cīnīties, jo vieni jau mēs neesam karotāji,” saka Guntis Pēterēns. Mazākā mērogā medības tiks turpinātas visu sezonu, jo populācijas ierobežošanai baru vēlams samazināt līdz vienai vilku mātei un jaunulim, zina teikt Edmunds Juškevičs. Valsts meža dienests 2016./2017. gada medību sezonā noteicis pieļaujamo nomedījamo vilku apjomu – 250. Vilku medību sezona ilgst no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par nākamā gada 31. martu.
