11. septembrī visā pasaulē atzīmēja Vecvecāku dienu. Tās mērķis ir atgādināt jauniešiem, ka senioriem ir pieredze, zināšanas un prasmes, kuras vērts pārņemt. Starp visām Baltijas valstīm Latvijas senioriem ir lielākais uzņēmējdarbības potenciāls – teju katrs ceturtais varētu uzsākt biznesu, norāda Amway jaunākais globālais uzņēmējdarbības pētījums AGER.
37% Latvijas iedzīvotāju pēc 50 gadu vecuma norāda, ka redz sevi startējam biznesā. Salīdzinājumam – tikai 33% senioru Igaunijā un 32% Lietuvā. Kopumā Latvijā 79% senioru ir visnotaļ pozitīva attieksme pret citiem biznesa uzsācējiem.
Labu piemēru rāda veselības tautskolotāja Inese Ziņģīte (76 gadi), kuras ideja par rāpošanas trenažieri konkursā “Firmas noslēpums” savulaik ieguva skatītāju simpātiju balvu. Uz jautājumu, kur rodas biznesa idejas, Ziņģīte atbild lakoniski: “Jebkurā vecumā iespējams mainīt dzīvesveidu. Pēc 50 gadu vecuma cilvēkam jādod sev fiziski viss labākais! Rūpējoties par veselu ķermeni, dzimst veselīgas idejas.” Uzņēmīgā sieviete aicina seniorus izveidot vienkāršu plānu – sarakstīt uz lapas kreisajā pusē visu, ko vēlētos darīt, un labajā pusē katru dienu piefiksēt padarīto. “Iesaku padomāt, ko no saraksta reāli iespējams izdarīt. Tad sākt ar mazumiņu – nopļaut zāli, aizbraukt pie meitas, un tad jau drīz radīsies kāda biznesa ideja, piemēram, uzadīt zeķes vai cimdus,” stāsta I. Ziņģīte.
Svarīgi likumi, rūpes par
sabiedrību un tradīcijas
Latvijas seniori uzņēmējus uztver pozitīvi, vienlaikus saistot ar atbildību sabiedrības priekšā. Viņi ir pārliecināti, ka uzņēmēji “ir tradicionāli” un “domā, ka cilvēkiem ir jāseko likumiem” (70%). Salīdzinājumam tā norāda tikai katrs ceturtais jaunietis no 20 līdz 29 gadiem. Vecāka gadagājuma cilvēki Latvijā biežāk par citiem uzsver, ka uzņēmēji rūpējas par sabiedrību (58%) un viņiem ir svarīga valsts drošība (83%).
“Dati liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir paredzamāki un vairāk ievēro likumus salīdzinājumā ar jauniešiem. Visticamāk, ka senioru uzsāktais bizness būs mazāk riskants un tas būs ilgtspējīgāks. Tāpat skaidrs, ka šiem uzņēmumiem mazāk tiks izmantota nodokļu optimizācija un vidējā nodokļu nomaksa būs salīdzinoši lielāka,” saka Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) zinātniskais līdzstrādnieks un pētnieks Aivars Timofejevs. “Pētījuma rezultāti parāda – lai veicinātu senioru uzņēmējdarbību, būtu vajadzīgs divu veidu atbalsts: vienam vajadzētu motivēt un skaidrot riskus, otram – palīdzēt ar finansiālu atbalstu, radot start-up iespējas vecākiem cilvēkiem. To varētu skatīt kā sava veida apdrošināšanu, kas garantē dibinātājam ienākumus uzņēmuma pirmo mēnešu darbības laikā. Šāda veida atbalsts būtu uzskatāms gan par godīgu, ņemot vērā dzīves laikā nomaksātos nodokļus, gan izdevīgu valstij, radot vairāk stabilu un pelnošu uzņēmumu.”
Attur bailes,
nav pārliecības par spējām
Puse senioru uzskata – sabiedrība Latvijā ir draudzīgi noskaņota pret uzņēmējiem, tomēr no pašu biznesa sākšanas viņus attur bailes. Četriem no desmit (38%) bažas rada bankrots un finansiālās problēmas, 24% – ekonomiskā krīze un 19% – likumiskās saistības. 40% respondentu visās vecuma grupās Latvijā baidās sākt biznesu.
AESI indekss* rāda, ka jaunāki cilvēki ir noturīgāki pret sociālo spiedienu. Līdz ar vecumu samazinās pārliecība par savām spējām – līdz 35 gadiem puse aptaujāto nešaubās par savām prasmēm, savukārt pēc 50 gadiem to apliecina vien 40%.
“Vairāk par neticību savām spējām seniorus no biznesa sākšanas attur likumdošana, līdz ar to būtu nepieciešams viņus izglītot, ka sekas nav tik smagas, kā varētu šķist. Iedrošinot vairāk cilvēku pēc 50 gadu vecuma īstenot sapni par biznesu, daudzi pilnveidotu personīgās prasmes un tas ļautu arī Latvijas ekonomikai attīstīties. Viņu attieksme pret likumiem un noteikumiem norāda, ka pūles, uzsākot uzņēmējdarbību, varētu atmaksāties,” saka profesors, SSE Riga rektors Anders Pālzovs.
“Katra cilvēka personīgo īpašību kopums nosaka, vai persona ir gatava ne tikai nodrošināt sevi, bet arī uzņemties atbildību par citiem un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ne katrs var būt uzņēmējs. Līdz ar to nevarētu teikt, ka vecumam ir izšķiroša nozīmē. Ņemot vērā vēsturisko situāciju Latvijā, ir saprotamas senioru bailes uzsākt uzņēmējdarbību – agrāk sabiedrība dzīvoja pēc citiem principiem,” saka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. “Paaudzes un tendences mainās. Patlaban jaunie uzņēmēji ir dažādos vecumos, un vecums nav tas parametrs, kuram Uzņēmumu reģistrs pievērš uzmanību. Ne vecums, ne dzimums nav būtiski, lai sasniegtu savus mērķus.”
Kopumā Latvijā attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Latvijā tā tiek uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk – Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties sevi uzsākam biznesu, salīdzinoši pasaulē – 43%, Eiropā – 38%.
*AESI indekss (Amway Entrepreneurial Spirit Index) iekļauts pētījumā pirmo reizi. Tas aptver trīs dimensijas: 1) vai respondenti vēlas uzsākt biznesu; 2) kāda ir gatavība sākt uzņēmējdarbību; 3) noturība pret sociālo spiedienu.
