Kāpēc vienā no Smiltenes zaļajām zonām un atpūtas un pastaigu vietām – Lazdukalnā – gājēju iemītu taciņu aizšķērso nožogojums un pie tā ir piestiprināts brīdinošs uzraksts “Privātīpašums, tālāk iet aizliegts”?
To “Ziemeļlatvijai” lūdz noskaidrot kāda smilteniete, kura, tāpat kā citi pilsētas iedzīvotāji, pieradusi, ka Lazdukalns gadu gadiem bijis publiski pieejams.
Ir tā, kā jābūt
Lazdukalna lielākā teritorija tāda ir joprojām, bet pret šovasar ierīkotu žogu un brīdinājumu par privātīpašumu gājējs atduras, ja uzkāpj Lazdukalnā pa stāvu nogāzi no Parka ielas puses. Pēc tam taciņa aizvijas gar skatu torni, kas jau vairākus gadus slēgts apskatei sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, taču ceļš tālāk ir norobežots ar sētu. “Viens esot nopircis gan skatu torni, gan blakus esošo jaunbūvi, kurā neviens nedzīvoja,” zina stāstīt kāds tuvējo māju iedzīvotājs.
Arī viņš pabrīnās par žogu un uzrakstu. “Visu laiku Lazdukalnam šajā pusē bija brīva piekļuve. Cilvēki tur staigāja, bērni, jaunieši gāja. Lazdukalns pieder visiem, pieder tautai, tur staigā visi, bet te uzreiz pēkšņi tāds uzraksts un sēta,” prāto vīrietis.
Smiltenes novada domē “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Lazdukalns ir pašvaldības īpašums, taču konkrēti norādītā teritorija (Lazdukalna nomale), pie kuras parādījies žogs, kopš zemes reformas ir privātīpašums, kas iekļaujas individuālo dzīvojamo māju rajonā. Arī cilvēku iemītā taciņa jau iepriekš atradusies uz privātīpašumā esošās zemes.
Privātīpašums ir arī Lazdukalna skatu tornis, ko 2015. gadā kā privātpersona nopircis silvēnietis Vairis Krauklis. Viņš savā īpašumā iegādājies arī netālu no skatu torņa esošo privātmājas jaunbūvi un tādējādi vienā īpašumā apvienojis divus zemes gabalus, kurus atdala minētā taciņa.
Privātīpašums ir privātīpašums, caur kuru nepiederošām personām nav jāstaigā, tāpēc arī tagad ierīkots minētais nožogojums un izlikts brīdinājums, un V. Krauklis aicina to ievērot un cienīt citu īpašumu. Nopērkot skatu torni, viņš konstatējis, ka gan teritorija torņa sētas iekšpusē, gan apkārtne tikusi piedrazota ar tukšām alkohola pudelēm, izlietotiem prezervatīviem un citiem atkritumiem. Lai izveidotu tusiņu vietu skatu torņa pakājē, atlauzti tornim apkārt uzceltās sētas vārti.
Torņa ainavā vairs nebūs
V. Krauklis informē sabiedrību, ka skatu tornis kā tūrisma objekts vairs nekalpos un tiks nojaukts līdz otrā stāva līmenim.
“Skatu tornis ir ļoti sliktā stāvoklī un ekspluatācijai bīstams,” “Ziemeļlatvijai” stāsta V. Krauklis, kurš pats savulaik piedalījās šās celtnes būvdarbos.
“Kāpnes un koka atsaites ir sapuvušas, satrupējušas. Lai skatu torni atkal varētu izmantot, tas ir pamatīgi jārestaurē, un tam vajag lielu naudu,” secina V. Krauklis un arī atzīst, ka no privātīpašnieka viedokļa tāds ieguldījums nepavisam nav rentabls un sevi nekad neatpelnīs, lai uz to izietu. Proti, skatu tornis kā apskates objekts kalpo tikai tūrisma sezonā un tūristu Smiltenē nav tik daudz, lai tornim būtu daudz apmeklētāju. Ja Smiltenei ir nepieciešams jauns skatu tornis, tad par tā celtniecību drīzāk jādomā pašvaldībai, spriež V. Krauklis.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka skatu torni vienā no Smiltenes pakalniem – Lazdukalnā – uzcēla par privātiem līdzekļiem 1999. gadā un ieeja tajā bija par maksu. Torņa pakājē tika ierīkota atpūtas vieta gan lieliem, gan maziem. Skatu platforma atrodas 19 metru augstumā, un no tās pavērās skats uz Smilteni un tās apkārtni.
Jauns objekts Lielajai talkai
“Ļoti žēl,” savukārt par nožogoto Lazdukalna taciņu teic gados jaunā sieviete, kura par to pavēstīja “Ziemeļlatvijai”. “Tā bija ļoti jauka, klusa, skaista vieta, it sevišķi pavasaros un rudeņos, kur pastaigājos ar bērnu. Izgājām cauri visam Lazdukalnam,” viņa piebilst.
Tagad ērta piekļuve Lazdukalnam ir no Audēju ielas puses. Uzkāpt Lazdukalnā pa stāvu nogāzi var arī no Parka ielas puses, to darot teritorijā, kas jau ir pašvaldības īpašums, taču jārēķinās, ka tur būs jāspraucas cauri krūmiem un brikšņiem. Te varbūt būt labs objekts nākamgad pavasarī gaidāmajai Lielajai talkai, novācot apaugumu un ierīkojot jaunu vietu, pa kuru uzkāpt Lazdukalnā.
