Līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem pašreizējo 553 pašvaldību vietā izveidos 105 – 96 novadus un deviņas lielās pilsētas.
Līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem pašreizējo 553 pašvaldību vietā izveidos 105 – 96 novadus un deviņas lielās pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
Šādu lēmumu otrdienas sēdē pieņēma Ministru kabinets (MK), apstiprinot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un atsakoties no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātā varianta veidot 93 novadus un deviņas lielās pilsētas. Līdz šā gada beigām vietējās pašvaldības novados var apvienoties labprātīgi, tāpēc izveidotā novadu karte vēl var tikt grozīta atbilstoši vietējo pašvaldību deputātu lēmumiem.
Valkas rajonā būs trīs novadi – Valkas, Strenču un Smiltenes. Savukārt Ēveles pašvaldība būs Valmieras rajona Burtnieku novada sastāvā, bet Trikātas pagasts – Valmieras rajona Brenguļu novada sastāvā.
Iedzīvotāju skaita ziņā starp mazākajiem pieskaitāms Strenču novads, kurā dzīvo tikai 3700 iedzīvotāju.
Otrdien notiekošajā Ministru kabineta sēdē piedalījās arī Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins, kurš ir arī Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs, Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale un Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane. U. Birkenšteins ir satrauks par valdības bezatbildīgo spēlēšanos ar cilvēku likteņiem un uzskata, ka novadu veidošana ir kārtējās politiskās spēles. Savukārt MK sēdi amatpersona salīdzina ar cirka izrādi.
“Neesmu pret novadu veidošanas reformu, bet pirms novada kartes izveides vajadzēja izstrādāt un pieņem daudz svarīgākus lēmumus, piemēram, kas un kā pārņems Valkas rajona padomes īpašumus. Joprojām neesam iepazīstināti ar reformu izveides ekonomisko pamatojumu, ” stāsta U. Birkenšteins. Viņu uztrauc Valkas rajona padomes īpašumā esošo iestāžu – Valkas muzeja, Ērģemes bērnunama un Sedas veco ļaužu centra – turpmākais liktenis. U. Birkenšteinam īsti nav arī skaidrs, kāpēc divas Valkas rajona pašvaldības nolēmušas iekļauties Valmieras rajona novadu izveidē, bet viņš negrasās komentēt Ēveles un Trikātas pagasta deputātu pieņemtos lēmumus par pievienošanos Burtnieku un Brenguļu novadam. Tā esot katras pašvaldības kompetence.
Ēveles pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Gaumane “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka jau vairāku gadu garumā pagasta deputāti skatījušies Valmieras rajona virzienā, tādējādi domājot par pagasta ekonomiskās dzīves attīstību. Novadu izveides reformas pirmsākumos Ēveles pagasts apsvēra divus variantus – iekļauties Strenču vai Valkas novada izveidē. Pēdējā laikā Ēveles pagasta deputāti bija nolēmuši iekļauties Valkas novadā, bet I. Gaumane redz Ēveles vietu Burtnieku novadā. Par to vēl jāpārliecina pārējie novada pašvaldību vadītāji, kuri šomēnes nolēmuši viesoties Ēvelē.
Valmieras pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Leitis minēja, ka plānotā Burtnieku novada pašvaldību vadītāji apspriedīs esošo situāciju, kā arī tiksies ar Ēveles vadību, lai rastu kompromisu.
Ar novadu karti un apvienošanu ar Brenguļiem un Trikātas pagastu, veidojot Brenguļu novadu, nav apmierināta Valmieras rajona Kauguru pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Saleniece, kura vēršanos Satversmes tiesā apspriedīs ar pagasta deputātiem. To pašu plāno darīt arī Brenguļu pagasta padomes priekšsēdētāja Austra Blīgzna-Vīķe, kura neredz jēgu un ekonomisko pamatojumu novadu veidošanai un neizprot principus, pēc kādiem novadu karte ir veidota.
Ar Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāju Cildu Purgali “Ziemeļlatvijai” neizdevās sazināties, jo viņa pašlaik atrodas atvaļinājumā un izbraukusi ārpus Latvijas.
Plāņu pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Timofejeva uzskata, ka pēc teritoriālā principa Plāņu pagastam jāapvienojas ar Trikātas, Sedas un Strenču pašvaldību, veidojot Strenču novadu. Pirmdien notika Plāņu pagasta padomes ārkārtas sēde, kurā deputāti atcēla lēmumu piedalīties Valkas novada izveidē. Vakar aizņemtības dēļ V. Timofejeva telefoniski nevarēja komentēt tālāko pagasta padomes rīcību un apsolīja nākamnedēļ “Ziemeļlatvijai” sniegt interviju.
Valkas pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļas speciālists Armīns Seņkāns informē, ka sākotnēji Valkas novada izveidē piedalījās astoņas Valkas rajona pašvaldības – Kārķi, Ērģeme, Valkas pagasts, Valkas pilsēta, Vijciems, Zvārtava, Ēvele un Plāņi. Pašlaik nolemts, ka Valkas novadu veidos sešas pašvaldības.
“Valkas novada izveide ir balstīta uz brīvprātības principa. Tas ir līdzīgi kā laulība – tā nebūs laimīga, ja būs noslēgta piespiedu kārtā. Ja Plāņu pašvaldība vēlas iekļauties Strenču novadā, tad tās ir viņas tiesības. Tas pats attiecas arī uz Trikātas pagastu. Izvērtējot trikātiešu lēmumu no ekonomiskā viedokļa, tas ir pareizs, jo vairumam pagasta iedzīvotāju darbs ir Valmierā,” uzskata A. Seņkāns.
Pašlaik pats aktuālākais ir – atbilstoši MK noteikumiem apvienotās pašvaldības var pretendēt uz 200 tūkstošiem latu. Katra pašvaldība ir iesniegusi projektu sarakstu, kuros tā plānojusi izlietot valsts piešķirtos līdzekļus. No atbildīgajām amatpersonām saņemts mutisks solījums, ka šogad paredzēto naudu pašvaldības saņems.
