Pašvaldības sociālais atbalsts iedzīvotājiem, palīdzība dzīvojamā fonda paplašināšanā, izglītības iestāžu tīkls novadā, valsts politika tieslietās un veselības aizsardzībā. Šie un citi jautājumi tika apspriesti Latvijas Republikas 12. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces reģionālajā darba vizītē Smiltenē.
Šajā Vidzemes pilsētā viņa ieradās aizvadītajā piektdienā, 9. septembrī.
“Savulaik devu solījumu, ka došos uz Latvijas novadiem, cik vien būs iespējams. Vēlos redzēt, kā dzīvo cilvēki ārpus Rīgas, vēlos tikties ar viņiem klātienē, lai pārrunātu lietas, kas viņus interesē. Šoreiz vizītes mērķis ir Smiltenes novads, ko nereti dēvē arī par vienu no latviskākajiem visā Latvijā,” norāda I. Mūrniece.
Ko vēlas uzņēmēji?
Vizītes laikā 12. Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini, izpilddirektoru Kārli Lapiņu, pašvaldības deputātiem, iestāžu un nodaļu vadītājiem, lai iepazītos ar novada domes darbu, novada sasniegumiem un attīstības prioritātēm.
I. Mūrniece arī viesojās akciju sabiedrības “Smiltenes piens” Blomes pienotavā, kur tiek ražoti sieri, un uzklausīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājas Gitas Mūrnieces un valdes priekšsēdētājas Ilzes Bogdanovas stāstījumu par AS “Smiltenes piens” tuvākajiem plāniem jaunu produktu ieviešanā, informē Dace Balode, Saeimas priekšsēdētājas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
“Jūsu novads var pamatoti lepoties ar “Smiltenes pienu” un arī citiem novadā strādājošiem uzņēmumiem, kas spējuši sasniegt labus rādītājus visas valsts mērogā. No uzņēmējiem arī saņēmu daudz jautājumu, uz kuriem jāpalīdz rast atbildes,” atzīst I. Mūrniece, to vērtējot par savu mājasdarbu, kas neatliekami jārisina.
“Šie “mājasdarbi” nebūt nav saistīti ar piena ražošanu, jo nozarē cenas diktē tirgus, nevis valdība,” taujāta, ko tad ierosinājusi 12. Saeimas priekšsēdētājai, “Ziemeļlatvijai” teic AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece.
Viņa aicinājusi Saeimas priekšsēdētāju sakārtot tieslietu sistēmu, lai pirmstiesas izmeklēšana neievelkas vairākus gadus, kā arī rosinājusi pārskatīt plānoto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likmi uzņēmumiem, kas AS “Smiltenes piens” naudas izteiksmē mēnesī nozīmētu aptuveni divus tūkstošus eiro.
“Aicināju Saeimas priekšsēdētāju arī pievērst uzmanību veselības aizsardzībā tam, lai arodslimību ārsti nes pilnu atbildību par tā cilvēka fizisko un garīgo veselību, kuram izraksta atļauju strādāt ar iekārtām, tai skaitā pārtikas ražošanas uzņēmumos. Tāpat arī kā uzņēmēja paudu viedokli, ka amatpersonu algām valsts pārvaldē ir jābūt lielākām, lai tur izslēgtu jebkādu korupcijas vai atsevišķu interešu lobēšanas risku. Atgādināju arī, ka kuluāros ir iestrēdzis likums par dalītā īpašuma sakārtošanu, kad ēkas pieder vienam, bet zeme – citam, un gadiem ilgst nevajadzīga tiesvedība,” “Ziemeļlatvijai” stāsta G. Mūrniece.
Kas rūp pašvaldībai?
Smiltenē Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece arī viesojās pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis”, atzīstot, ka šis dārziņš patiesi atbilst Smiltenes novada devīzei “Vieta, kur augt”, jo tur uz katra soļa jūtama mīlestība un rūpes par mazajiem smilteniešiem.
Vizītes laikā I. Mūrniece arī apskatīja pilsētu, Tepera ezera rekonstruēto hidrotehnisko būvi un promenādi, kā arī apmeklēja Smiltenes kultūras centru, ielūkojoties bērnu deju kolektīva “Dadzīši” mēģinājuma procesā.
“Smiltenes novadā mēs uzskatāmi varam redzēt, cik daudz Latvija ir pratusi sasniegt pēc neatkarības atjaunošanas. Sakopta pilsēta, iespējas iedzīvotājiem, aktīva uzņēmējdarbība, mērķtiecīga investīciju piesaiste, tai skaitā no Eiropas Savienības fondiem, intensīva kultūras dzīve, – tas ir tas, par ko pārliecinājos vizītes laikā,” rezumē Saeimas priekšsēdētāja.
Smiltenes novada mērs Gints Kukainis vizītes laikā I. Mūrniecei norādīja, ka Smiltenes novads Latvijā ir viena no tām retajām vietām ārpus Pierīgas reģiona, kur ir pozitīva demogrāfiskā situācija, skolās palielinās izglītojamo skaits un piedevām ir attīstīta uzņēmējdarbība un ir darbavietas, taču tas pašvaldībai rada arī problēmas, proti, Smiltenes dzīvojamais fonds šai izaugsmei netiek līdzi un pilsētā trūkst brīvu mājokļu.
“Tāpēc arī aicināju Saeimas priekšsēdētāju pievērst uzmanību Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai, lai nākamā gada valsts budžetā reāli tiktu paredzēti līdzekļi, kā to izdarīt. Pagaidām mehānisms ir, taču reāli finansējuma nav, un mums jau kļūst apgrūtinoši dažādās sanāksmēs to skaidrot un atgādināt,” atzīst G. Kukainis.
Novada mērs arī aicināja Saeimas priekšsēdētāju pievērst uzmanību tam, lai perspektīvā valdība uz skolu tīklu optimizāciju Latvijā paraudzītos nevis viena novada iekšienē, bet skatītu to pārnovadu un visas Latvijas kontekstā. Piemēram, Smiltenes novadā divās izglītības iestādēs – Palsmanes un Grundzāles pamatskolās – audzēkņu skaits pat palielinās, taču, kā norāda Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, ir skolas aiz novada robežas, kur izglītojamo skaits ir aptuveni pat divas reizes mazāks.
