Dzintra
Vasara, vasariņa
Drīz jau beigsies jaukais laiks,
Bet, kad paskatāmies dabā,
Viss vēl skaisto sevī glabā.
Gladiolas tā kā šķēpi krāšņi
Ceļas pretī debesīm.
Un dālijas, asteres
Visās varavīksnes krāsās zied.
Kā brīnišķu dziesmu
Ar saviem ziediem dzied.
Arī ābeles plaukst,
ne vairs baltsārtiem pumpuriem
kā pavasarī, bet krāšņiem āboliem.
Zari līgani liecas no augļu smaguma.
Liekas, ābeles pret mums dāsni tiecas
Un saka – mums ir ko dot.
Tikai pagaidiet mazliet –
Visam savs laiks.
Tā ir brīnumainā Latvijas daba,
Kas mūs nesavtīgi priecē.
Gan pavasarī, gan vasarā, rudenī, ziemā.
Vienmēr.
Raimonda Rozenbaha
Drebošā plauksta
Es paņemu Tavu plaukstu,
Dreboši auksto,
Lai spētu to sasildīt
Un atkausēt – pavasarī šajā,
Un iemīlētos tajā,
Lai spētu domāt par Tevi
Kā mūzu,
Kur mīlu kā puķi visskaistāko.
