Peldsezona jau noslēgusies, taču joprojām, arī pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūtā veiktajām analīzēm, nav simtprocentīgi skaidrs, cik bīstamas cilvēku veselībai bija Smiltenē, Tepera ezerā, 5. augustā konstatētās zilaļģes.
Peldsezona jau noslēgusies, taču joprojām, arī pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūtā veiktajām analīzēm, nav simtprocentīgi skaidrs, cik bīstamas cilvēku veselībai bija Smiltenē, Tepera ezerā, 5. augustā konstatētās zilaļģes.
“Nevaram noteikt aļģu neirotoksīnus, kaut gan tas būtu svarīgi. Tieši šie toksīni izraisa alerģiska rakstura saslimšanas,” skaidro Hodroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Purviņa.
Zilaļģu uzbrukums var atkārtoties
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka institūta laboratorijā konstatēta potenciāli toksiskās zilaļģes “planktothrix agardhii” klātbūtne Tepera ūdenī.
“Analīzēs noteicām hepatotoksīnus (aknu bojājumus izraisošas vielas – redakcijas piezīme). To koncentrācija nebija liela. Sekas rastos tad, ja Tepera ūdeni dzertu,” skaidro I. Purviņa. Pētniece uzskata, ka daudz svarīgāk būtu noteikt neirotoksīnus, taču tās ir specifiskas analīzes, kuras institūtā nav iespējams izdarīt.
Tikmēr “Sabiedrības veselības aģentūras” (SVA) Valmieras fililāle 29. augustā Smiltenes pilsētas domei izsūtīja paziņojumu par peldūdens kvalitāti Tepera ezerā. SVA informē, ka peldūdens paraugu ņemšanas laikā 14. augustā Tepera ezerā vizuāli konstatēta zilaļģu klātbūtne dažādās vietās, tāpēc Tepera ezerā aizliegts peldēties, ūdeni kategoriski aizliegts dzert vai lietot ēdiena gatavošanai, kā arī zvejot zivis, dzirdīt vai peldināt mājdzīvniekus.
Nav izslēgts, ka zilaļģu uzbrukums smilteniešu iecienītajai peldēšanās vietai Teperim atkārtosies arī nākamajā vai citās vasarās. Speciālisti uzsver, ka zilaļģes savairojas pie vairākiem to attīstību veicinošiem faktoriem. Tie ir: ūdens temperatūra virs 16 grādiem, stāvošs ūdens, bezvēja laiks, augsta organisko vielu un fosfora koncentrācija.
Šoruden var sākt tīrīt ezeru
Kaut arī nav analizēti visi Teperī ņemto zilaļģu paraugu toksīni, I. Purviņa uzskata, ka cilvēkiem jābūt piesardzīgiem attiecībā uz peldēšanos, ja zilaļģes ezerā uzziedēs arī nākamajā gadā. Parasti 90 procentos gadījumu šīs aļģes esot toksiskas.
Ņemot vērā zilaļģu draudus (vienas ziemas laikā tās nepazūdot), Smiltenes pilsētas domi gaida virkne kompleksi risināmu darbu, ja smiltenieši arī turpmāk Teperi grib saglabāt kā peldvietu. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tieši vietējā pašvaldība ir atbildīga par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes izmantošanas drošību, uzturēšanu kārtībā un peldvietu higiēnas prasību ievērošanu.
Smiltenes pilsētas domei jau ilgāku laiku iecerēts projekts par Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju un ezera tīrīšanu. Daļa darbu varētu sākties šoruden. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Rudzītis informē, ka noslēguma stadijā ir tehniskā projekta izstrāde. Pēc projekta pabeigšanas tiks saskaņoti darbu veikšanas termiņi. Par gaidāmajiem darbiem pašvaldība 30. augustā izsūtīja paziņojumu Teperim piegulošo īpašumu saimniekiem.
Pazeminās ūdens līmeni
Kopumā paredzēts rekonstruēt Tepera ezera ūdens novadbūves ieplūdes un izplūdes vietas (virsējo ūdeņu pārplūdes slūžas, ūdens līmeņa regulēšanas aizbīdņus un to konstrukcijas elementus, sakārtot aizsprosta un tā betonējuma virskārtas bojājumus, ar ekskavatoru iztīrīt sanesumus ezera augšdaļā pie Abula upes ietekas 0,5 līdz 1,5 metru dziļumā. Sanesumus paredzēts novietot saliņā. Lai veiktu paredzētos darbus, ezera līmeni pazeminās par četriem metriem.
Pabeigt tehnisko projektu un uzsākt darbus varēs pēc tehnisko noteikumu saņemšanas Valmieras reģionālajā vides pārvaldē.
“Sen bija laiks,” uzzinot par gaidāmo ezera tīrīšanu, saka smiltenieši. Arī “Ziemeļlatvija” atceras, ka savulaik Tepera ezers pie upes ietekas nebūt nebija tā aizaudzis kā tagad.
Tepera tīrīšana ir tikai viens no kompleksi risināmiem jautājumiem, kā ezeru nosargāt no zilaļģēm. Iespējams, jāmeklē arī varbūtēja piesārņojuma avots, kas Teperī varētu būt radījis zilaļģu attīstībai piemērotu vidi.
