Šodien valdība kārtējā sēdē nolēmusi apstiprināt pašreizējā variantā izstrādāto novada karti, kurā būs redzams arī Strenču novads.
Šodien valdība kārtējā sēdē nolēmusi apstiprināt pašreizējā variantā izstrādāto novada karti, kurā būs redzams arī Strenču novads.
Ne tikai valsts līmenī starp politiķiem, bet arī mūsu rajonā bijuši bieži strīdi un diskusijas, cik novadu kādreizējā Valkas rajonā būtu vislabāk veidot.
Liela daļa rajona, Valkas pilsētas pašvaldības speciālistu uzskata, ka ekonomiski visizdevīgākais variants būtu divi novadi, bet Strenču domes vadība ir pārliecināta, ka Strenči ar apkārtējiem pagastiem kopā ir spējīgi būt viens patstāvīgs novads.
“Labāks jau bija pirmais variants, kad novadā plānojām pašus Strenčus, Ēveles, Plāņu, Jērcēnu pagastu un Sedas pilsētu. Varu teikt, ka apgrauzts kauls nav tas labākais produkts, bet arī no tā var izvārīt buljonu. Vēl gan par Plāņiem nav īstas skaidrības, jo daļa turienes cilvēku vēlas atrasties Strenču novadā, nu, bet deputāti tur ir nobalsojuši par iestāšanos Valkas novadā. Strenču novads nav tikai mūsu pašu iedomas auglis, arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šeit veica izpēti un secināja, ka ap mūsu pilsētu var veidoties patstāvīgs novads,” saka V. Graumane.
Arī viņa šodien dodas uz Rīgu, lai piedalītos iepriekš minētajā sanāksmē. “Esmu noskaidrojusi, ka tajā nolēmuši piedalīties vairāk nekā 90 pašvaldību vadītāji, tādēļ nezinu, vai tikšu pie vārda. Tomēr, ja tas izdosies, teikšu, ka labāks bija pirmais variants, kad kopā bijām piecas lēmējvaras. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbers atzina, ka mums ir visas iespējas sekmīgi attīstīt infrastruktūru kā patstāvīgam novadam. Domāju, ka to varēsim izdarīt arī trijatā. Ar Jērcēniem mums ir izveidojusies laba sadarbība kultūras jomā, tāda ir arī ar Ēveli. Novada sastāvā ir iespējas veidot daudz vairāk sadarbības variantu. Piemēram, Ēvelē ir labs bērnudārzs, kurā ir daudz brīvu vietu. Ēka ir patukša. Savukārt mums bērnu grupas ir ļoti lielas. Ja Eiropas Savienība nolems, ka grupā nevar būt vairāk par astoņiem bērniem, tad radīsies problēmas. Sadarbībā ar Ēveli tās var atrisināt. Tas ir tikai viens piemērs, jo atkārtoju – iespēju veiksmīgi risināt dažādas problēmas ir ļoti daudz. Es priecājos, ka novadu veidošana var turpināties līdz 2009. gadam. Tas nozīmē, ka ir vēl laiks padomāt un daudzas lietas pārrunāt, lai izvēlētos optimālāko variantu,” apliecina V. Graumane.
Pašlaik valdība Latvijā paredzējusi 93 novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Iespējamo novadu skaits ir vairākas reizes mainīts, un, iespējams, arī pašreizējais variants nebūs pēdējais.
