Skolās remontdarbi pabeigti, pie durvīm 1. septembris un, kā ik gadu, Valkas rajona pedagogi šajā laikā pulcējās uz rajona skolotāju konferenci, lai apspriestu darbu nākamajā mācību gadā.
Skolās remontdarbi pabeigti, pie durvīm 1. septembris un, kā ik gadu, Valkas rajona pedagogi šajā laikā pulcējās uz rajona skolotāju konferenci, lai apspriestu darbu nākamajā mācību gadā.
Valsts attieksme pret izglītību nav iepriecinoša, bet skolotājs nevar svaidīties šurp vai turp. Darbs ir pārlieku atbildīgs. Tā un līdzīgi ekspresintervijās pirms konferences atbildēja vairāki pedagogi.
“Ziemeļlatviju” interesēja, ar kādām domām pedagogi sagaida jauno darba cēlienu, īpaši, ko par savu turpmāko ikdienu domā jaunie pedagogi.
Valkas pamatskolā šogad darbu sāks jauns informātikas pasniedzējs Ziedonis Pētersons un speciālās izglītības skolotāja Sigita Zariņa. Ziedonis iepriekš par pedagogu gan ir strādājis citās mācību iestādēs, bet Sigitai pēc Liepājas Pedagoģijas akadēmijas beigšanas šis būs pirmais darba gads. “Skolotāja pieredzi esmu uzkrājis Ērģemes un Bilskas pamatskolā. Pats dzīvoju Valkā. Šovasar mani uzaicināja darbā uz pamatskolu, jo tajā drīzumā uzstādīs jaunus, modernākus datorus, un es piekritu piedāvājumam,” saka Z. Pētersons. Viņš atzinīgi vērtē darba apstākļus skolā un uzskata, ka pamatskolā pedagogam nekas netraucē labi strādāt. Vienīgi valdība varētu vairāk padomāt par atbalstu izglītībai. “Ar valdības attieksmi pret pedagoga darbu arī var izskaidrot pedagogu trūkumu mūsdienās. Mēs mācām bērnus, kas ir mūsu nākotne, un, domāju, tas ir pietiekams iemesls, lai valsts lielāku uzmanību pievērstu skolotāja profesijas prestiža celšanai. Es tomēr ceru, ka situācija uzlabosies,” saka Z. Pētersons.
S. Zariņa uzskata, ka darbs skolā ir aicinājums, jo ne visi var strādāt par pedagogu. “Šis aicinājums man ir stiprāks par pašreizējo ne visai labvēlīgo valsts attieksmi pret izglītību. Es ļoti esmu vēlējusies strādāt par pedagoģi un šajā gadījumā atalgojuma lielumam piešķiru mazāku nozīmi. Pati esmu bijusi skolniece un no šīs pozīcijas skolā esmu redzējusi gan plusus, gan mīnusus. Tagad savā darbā varu izmantot to, ko esmu uzskatījusi par pareizu,” saka S. Zariņa.
Valkas pamatskolas direktore ar jaunajiem skolotājiem ir apmierināta. “Tagad mums kolektīvā jau ir trīs vīrieši, savukārt jaunā skolotāja Sigita ir apņēmības un optimisma pilna sākt darbu, un tas ir cerīgi,” atzīst N. Možarova. Viņa piebilst, ka mūsdienās skolā var strādāt tikai entuziasti un šķietot, ka jaunie darbinieki tādi arī ir.
Ērģemes pamatskolas vēstures skolotājs Valters Beldavs uzskata, ka jaunais mācību gads būs tāds pats kā iepriekšējais, vienīgi valsts varas attieksme pret skolu vērtējama kritiskāk. “Esmu 30 gadus pavadījis šajā darbā un tad jau vairs nav citur kur iet. Pēc manām domām, lai skolotājs justos cilvēcīgi un varētu sevi pilnveidot kā personību, viņam algā uz rokas vajadzētu saņemt 1000 latu. Tad viņš brīvajā laikā mierīgi varētu doties uz Rīgu un sēdēt respektablās bibliotēkās, studēt arhīvus, neuztraucoties par to, cik maksās pārnakšņošana viesnīcā. Mūsdienās bērniem vairs nepietiek izskaidrot tikai to, kas rakstīts mācību grāmatās, viņiem vajag jaunas zināšanas. Man patīk apkārt just jaunatni, tādēļ arī esmu pieķēries skolai,” atklāj V. Beldavs.
Arī Palsmanes pamatskolas mājsaimniecības un tehnoloģiju pasniedzējs zēniem Jānis Pērle uzskata, ka jaunais mācību gads nekādus īpašus jaunumus dzīvē neienesīs, kaut vajadzētu. “Tas neattiecas tikai uz algu jautājuma risināšanu. Ir jāuzlabo materiālā bāze, īpaši mājsaimniecības priekšmeta apgūšanai nepieciešami jauni darbarīki un instrumenti. To sagāde atstāta tikai pašvaldību kompetencē, bet varētu arī valsts padomāt par lielāku palīdzību. Mums pašiem ir tikai viena doma – jāstrādā,” apliecina J. Pērle.
