Latvijas neatkarības 15. gadadienas priekšvakarā Valkas rajona padomes izpilddirektoram Kārlim Albergam Rīgā, Latviešu biedrības namā, pasniedza Atzinības Krusta Sevišķās pakāpes Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā.
Latvijas neatkarības 15. gadadienas priekšvakarā Valkas rajona padomes izpilddirektoram Kārlim Albergam Rīgā, Latviešu biedrības namā, pasniedza Atzinības Krusta Sevišķās pakāpes Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā.
Kopš likuma pieņemšanas par šo apbalvojumu pagājušajā gadā to pasniedza pirmo reizi. K. Alberga saņemtā Sevišķās pakāpes Goda zīme reģistrēta ar otro numuru. “Kad “Latvijas Vēstnesī” izlasīju publikāciju par apbalvojuma piešķiršanu, jutos tā dīvaini. Apbalvoto sarakstā diemžēl biju vienīgais pašvaldību darbinieks. Domāju, ka Latvijā ir daudz pašvaldību vadītāju, kuri būtu godam pelnījuši saņemt šādu apbalvojumu,” spriež K. Albergs. Starp apbalvotajiem bija vēstnieki, inteliģences pārstāvji, sabiedriskie darbinieki. Šajā reizē pasniedza visus trīs Latvijas apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības Krustu.
Nozīmīga nopelnu daļa pienākas kolēģiem
“Apbalvojumu pasniegšanas ceremonija ilga vairāk nekā divas stundas. Šīs stundas, sēžot starp nepazīstamiem, bet sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem, ļāva pārdomāt piedzīvoto 15 neatkarības gadu laikā. No man pazīstamiem apbalvoja Tālavu Jundzi, Sandru Kalnieti un vēl pāris. Vairāk nekā 15 gadu esmu pavadījis pašvaldību darbā. Droši vien, ka kaut ko esmu izdarījis, ja reiz esmu ievērots,” stāsta K. Albergs. Viņš uzskata, ka atrodas tādā amatā, kur svarīgs ir kopus darbs, un tāpēc daļa nopelnu pienākas visiem kolēģiem Valkas rajona padomē.
Apbalvojuma devīze ir: “Domas un darbi Latvijai.” Šie vārdi uzrakstīti uz Atzinības Krusta Sevišķās pakāpes Goda zīmes reversa. Tas ir vienīgais Atzinības Krusta apbalvojums, kas nēsājams lentē ap kaklu. Kopā ar to pasniedz arī miniatūru apbalvojuma kopiju, kas nēsājama pie svārku atloka ikdienā. Pārējie Atzinības Krusta apbalvojumi nav izgatavoti no zelta un stiprināmi pie žaketes krūšu daļas.
Neskraida no vienas partijas uz otru
Valkas rajona padomē K. Albergu par priekšsēdētāju ievēlēja 1990. gadā. Atkārtoti šajā amatā viņš nokļuva arī pēc četriem gadiem, kad pirmo reizi vēlēšanas notika pēc partiju principa. “Vienmēr par svarīgu esmu uzskatījis — neskaidrīt no vienas partijas uz otru, kad nu kur izdevīgāk. Lai arī Zemnieku savienības biedri neiekļuva Saeimā, es biju valdes loceklis un mēs darbojāmies. Par to jāpateicas Aivaram Berķim, jo tieši viņš “savāca” un noturēja partijas kodolu. Pēc neveiksmes vēlēšanās partijā bija apjukums. Daudzi aizgāja uz Tautas un citām partijām,” atceras izpilddirektors. Viņš uzskata, ka atrodas īstajā partijā, jo tieši šai partijai dominējošās ir lauku lietas. Iespējams, ka šīs partijas nosaukumam ir arodnieciska pieskaņa, bet ne jau nosaukumā ir būtība. Tā ir partijas darbīgākajos cilvēkos.
K. Albergs domā, ka iecerētā administratīvā reforma nav vērsta uz lauku attīstību. Tā samazina speciālistu skaitu lauku rajonos. Ieceres par pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu koncentrēšanu ir īstenojamas citos veidos. Ja no apdzīvotajām vietām “izņem” varu, tad pēc pāris gadiem tur slēdz skolu. Tiklīdz slēdz skolu, pazūd kultūras un izglītības centrs. Lai arī varas uzturēšana mazajos centros nav lēts prieks, tā ir Latvijas Republikas varas pārstāvniecība attiecīgajā teritorijā. “Zemnieku savienības nostāja ir, ka valsti nevajag administratīvi regulēt, bet nodefinēt reformas nosacījumus un pārliecināties, vai attiecīgā teritorija atbilst šiem nosacījumiem. Katrā ziņā kaimiņiem būtu jāapvienojas tikai tad, ja tas ir visiem izdevīgi,” uzskata K. Albergs.
Par uzskatiem apbalvojumus nedod
K. Albergs ir novērojis, ka latvietim nereti izpaužas vajadzība pēc vadoņa. “Pēdējais izteiktais vadonis bija Andris Šķēle. Tās spēcīgās personības, kuras vēlējās izpausties savā karjerā, izvēlējās šo ceļu. Latvijā neapšaubāmi partiju ir par daudz — vairāk nekā 40. Tautai kritiskos brīžos pazūd vadonības princips, bet parādās vienotības princips. Ikdienas dzīvē to grūti panākt,” novērojis pieredzējušais pašvaldību speciālists. Viņš ir gribējis izdarīt desmitkārt vairāk nekā paveikts, bet ekonomiskā situācija it tāda, kāda tā ir. “Man kā deputātam izdodas šo un to “izbīdīt” sabiedrības labā. Acīmredzot tas ir kaut kā novērtēts. Vienu varu teikt droši — nekad neesmu savtīgi izmantojis tās iespējas, kas ir bijušas. To nekad neesmu nožēlojis, jo vēlos visiem skaidri un gaiši skatīties acīs. Visu laiku esmu paudis tikai to, ko domāju. Šķiet, ka mani uzskati allaž ir sakrituši ar lielākās tautas daļas uzskatiem, bet par uzskatiem apbalvojumus nedod,” smaida K. Albergs.
