Šovasar vairāk tūristu un ekskursantu Strenčus apmeklējusi ne tikai caurbraucot, bet ar mērķi iepazīt pašu mazpilsētu un kultūrvēsturiskās vietas tajā.
Šovasar vairāk tūristu un ekskursantu Strenčus apmeklējusi ne tikai caurbraucot, bet ar mērķi iepazīt pašu mazpilsētu un kultūrvēsturiskās vietas tajā.
Strenču domes Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Sovere informē, ka pa vasaru visu iebraukušo ceļotāju skaits vēl nav apkopots, bet jūlijā vien pilsētā ieradās 123 tūristi. “Protams, tas nav tik daudz kā lielpilsētās vai tādā slavenā tūristu pilsētā kā Siguldā, tomēr salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem tagad Strenči kļuvuši populārāki. Vairāki mums raksta vēstules pa epastu un vaicā, ko te labu var redzēt. Esam atbildējuši ikvienam rakstītājam. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, šovasar pilsētā būs viesojušies apmēram tikpat daudz ekskursantu kā pērn,” stāsta L. Sovere.
Vairākums tomēr joprojām mazpilsētu vēlējušies apskatīt pa ceļam uz Siguldu un Rīgu, vai arī dodoties uz Igauniju. Tas nozīmē, ka centra darbiniecēm jāprot arī izstāstīt, ko vērts apskatīt Valmierā vai Cēsu apkārtnē. Ieinteresētību par pašiem Strenčiem radījis pilsētas pašvaldības paveiktais darbs skaistu tūrisma objektu iekārtošanā, kā arī lielākas ērtības tūristiem. “Tagad Strenčos ir iespējams valūtu samainīt Latvijas naudā. To nodrošina Latvijas Krājbankas atvērtā nodaļa mazpilsētā. Tas ir īpašs atvieglojums velotūristiem, kuri, tikuši līdz Strenčiem, bieži vēlas padzerties un paēst, bet agrāk viņi te nevarēja samainīt naudu. Vērtējot pēc iebraucēju skaita, arī šogad līderpozīcijās stabili turas igauņi, bet mūsu pilsētu apskatīt un tuvāk iepazīt vēlas arī daudz latviešu no citām mūsu valsts pilsētām. Esam izdevuši jaunas kartes par pilsētu un apkārtni. Dažas ir domātas uzdāvināšanai tūristiem, kas iebraucējus patīkami pārsteidz. Pavasarī tādu karti izdevām ar paplašinātu informāciju par plostnieku svētku tradīcijām, vēl ir buklets par gluži simbolisku maksu, kurā uzskaitīti mūsu pilsētas kultūrvēsturiskie objekti. Gluži svaigs jaunums ir nesen izdotās pastkartes ar skatiem no pilsētas dzīves. To izgatavošanu pasūtījām par domes piešķirtajiem līdzekļiem. Turpinām darbu pie dabas takas iekārtošanas Gaujmalā. Saulainā laikā viesi vislabprātāk brīvo laiku pavada pludmalē, tādēļ strādājam, lai nākamajā vasarā upmalā būtu vēl patīkamāk un interesantāk. Par dabas taku ekskursanti sīkāk varēs uzzināt jaunajā bukletā, ko esam ieplānojuši izdot,” saka L. Sovere.
Pašā pilsētā viesi labprāt apmeklē evaņģēliski luterisko baznīcu. Tajā gan ekskursija jāpiesaka iepriekš, jo baznīca nav pastāvīgi atvērta. L. Sovere uzskata, ka dievnams nākotnē varētu būt ievērojams kultūras centrs, jo jau tagad baznīcā notiek vairāki koncerti. “Ceram, ka baznīcai veiksies ar jumta atjaunošanu. Projekts ir iesniegts Kultūrkapitāla fondā, un gaidām tā atbalstu,” stāsta L. Sovere.
