Šonedēļ Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps ir atgriezies no atvaļinājuma un informē “Ziemeļlatviju” par jaunākajiem notikumiem kaimiņpilsētā Valgā.
Ēdināšanas pakalpojumi
bērnudārzos būs dārgāki
J. Raps stāsta, ka no 1. septembra Valgas pilsētas četros bērnudārzos palielināsies vecāku maksa par ēdināšanas pakalpojumiem. “Valgamaalane” žurnālisti noskaidrojuši, ka pēdējo reizi cenas par ēdināšanu paaugstināja 2007. gadā. Tas nozīmē, ka pēdējos deviņos gados cena bija nemainīga. Izrādās, ka vecāki šo ziņu, ka viņiem būs jāmaksā vairāk, uzņem ar sapratni. Turklāt Valgas pilsētas dome ar savu finansējumu sedz kādu daļu no ēdināšanas maksas. Līdz šim brokastis, pusdienas un launags dienā maksāja 2,80, bet turpmāk maksās – 3,20 eiro. No šīs summas vietējā pašvaldība atmaksā 80 centus, bet pārējo sedz vecāki. Savukārt pašiem jaunākajiem bērnudārza audzēkņiem, kuri apmeklē tā saucamās silītes grupiņas, vienas dienas ēdināšana izmaksās 2,88 eiro (līdz šim tas maksāja 1,60 eiro). Valgas pilsētas dome šīs vecuma grupas bērniem atmaksās 95 centus dienā.
Apstiprinot jaunās ēdināšanas cenas, pašvaldība rīkoja konkursu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas varētu sniegt šo pakalpojumu Valgas pilsētas četros bērnudārzos. Jau piecus gadus šo pakalpojumu sniedz uzņēmēja, kurai pieder arī valdzēniešu iecienītā kafejnīca, kas atrodas Valgas pilsētas kultūras centrā. Lai gan esot pieteikušies vairāki pretendenti, arī šajā konkursā uzvarēja līdzšinējie pakalpojuma sniedzēji. J. Raps to vērtē atzinīgi, jo viņš itin bieži pusdienojot šajā kafejnīcā un vienmēr ir apmierināts ar produktu un ēdiena kvalitāti. Sarunājoties ar uzņēmēju, atklājies, ka mūsdienās pirmsskolas vecuma bērni, tāpat kā viņu vecāki, nebrokasto. Ēdinātāji aprēķinājuši, ka 35 procenti no visiem bērnudārza apmeklētājiem atsakās no brokastīm, bet 15 procenti – no launaga. Ēdinātāji uzskata, ka viņiem tas ir ekonomiski neizdevīgi, ka tik daudz bērnu neēd, jo par velti tiek izmantoti resursi, lai pagatavotu ēdienu. J. Raps atzīst, ka pagaidām vēl nav ideju, kā šo problēmu varētu risināt.
Problēmas ar zviedru kronām
2015. gada oktobrī Zviedrijas banka sāka lielāko banknošu un monētu nomaiņu valsts vēsturē. Jaunākās banknotes ir mazākas un tām ir jauni motīvi, kas atklāj Zviedrijā izcilākās personības. Saistībā ar zviedru kronu banknošu maiņu nepatīkamu vilšanos piedzīvojušas kādas Valgas un Tervas iedzīvotājas. Pirms došanās uz Zviedriju Valgas iedzīvotāja mainījusi eiro pret zviedru kronām Valgas vienīgajā valūtas maiņas punktā. Zviedrijā viņa vēlējusies iegādāties suvenīrus, par pirkumu norēķinoties ar 20 kronu banknoti. Veikalnieki to nav ņēmuši pretī, sakot, ka tā ir jau nederīga nauda. Pēc publikācijas laikrakstā “Valgamaalane” redakcijai zvanījusi kāda Tervas iedzīvotāja, kura Zviedrijā piedzīvojusi līdzīgu gadījumu. Lūdzot skaidrojumu valūtas maiņas punkta darbiniecei, kaimiņpilsētas žurnālisti noskaidrojuši, ka vēl jūnijā derīgas bijušas līdzšinējās banknotes. Tas nozīmē, ka sieviete naudu mainīja jūnija beigās, bet ceļojumā uz Zviedriju devās jau jūlijā, kad vecās banknotes bija nederīgas.
