Tikai nākamajā nedēļā sabiedrība uzzinās, vai Smiltenē, Tepera ezerā, jau 5. augustā vizuāli konstatētās zilaļģes ir toksiskas vai arī ne, kas tādā gadījumā nozīmētu, ka visu šo mēnesi ezerā cilvēkiem velti liegts peldēties.
Tikai nākamajā nedēļā sabiedrība uzzinās, vai Smiltenē, Tepera ezerā, jau 5. augustā vizuāli konstatētās zilaļģes ir toksiskas vai arī ne, kas tādā gadījumā nozīmētu, ka visu šo mēnesi ezerā cilvēkiem velti liegts peldēties.
Šonedēļ Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti pabeigs visas vajadzīgās analīzes un nosūtīs atskaiti Smiltenes pilsētas domei, kura maksā par analīzēm.
“Jau ir izanalizēta fitoplanktonu struktūra diviem paraugiem, un konstatēta potenciāli toksisko zilaļģu klātbūtne. Šobrīd tiek veiktas toksīnu analīzes. Tās parādīs, vai Teperī konstatētās zilaļģes patiešām ir toksiskas,” “Ziemeļlatviju” informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Santa Purviņa.
Institūta speciālisti Teperī konstatējuši vairākas zilaļģes, arī potenciāli toksisko “planktothrix agardhii”. Kamēr nav laboratorijas slēdziena, cilvēkiem pašiem jāizvērtē, vai pēdējās siltajās šīs vasaras dienās peldēties Teperī vai ne, iesaka S. Purviņa.
Pēc vairāku valsts iestāžu norādījuma Smiltenes pilsētas dome pie Tepera peldvietām jau 13. augustā izlika brīdinošus uzrakstus par aizliegumu peldēties. Savukārt Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) izplatījusi informāciju, ka zilaļģu dēļ Latvijā aizliegts peldēties Tepera ezerā Smiltenē un Rēzeknes rajona Bekšu ūdenskrātuvē.
Diemžēl analīzes, kas atklātu, vai Teperī ir vai nav cilvēkiem bīstami toksīni, ievērojami aizkavējušās. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka sākumā neviena valsts institūcija neuzņēmās atbildību par šo procesu, līdz beidzot SVA noskaidroja Latvijā vienīgo vietu, kur veic zilaļģu toksīnu analīzes – Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Šādas analīzes ir laikietilpīgs process, un arī tas paildzina atbilžu saņemšanu.
SVA speciālisti brīdina, ka ūdenstilpnē, kurā konstatēta potenciāli toksisko aļģu klātbūtne, ir aizliegts peldēties, nodarboties ar ūdenstransporta veidiem, kuru laikā iespējams cilvēka ķermeņa tiešs kontakts ar ūdeni, zvejot zivis, kā arī lietot ūdeni mājdzīvnieku dzirdināšanai.
Aļģu toksīni cilvēku un mājdzīvnieku organismā var nonākt: nejauši norijot ūdeni peldēšanās laikā; ar uzturu (lietojot pārtikā zivis); caur ādu (peldoties, mazgājoties).
