Biju šokēta un vēl pāris dienas nevarēju aizmirst redzēto.
“Biju šokēta un vēl pāris dienas nevarēju aizmirst redzēto. Abula upe vairāku kilometru garumā, sākot no Smiltenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ir pārvērtusies par smirdošu, pelēku notekūdeņu novadgrāvi, kura gultni klāj melnas, smirdošas dūņas,” Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore Inga Zudāne ir satriekta par piektdien Smiltenes pagastā novēroto.
Ilgstoši strādājot Valsts vides dienestā, viņa agrāk nebija redzējusi tik lielu kaitējumu, kādu virszemes ūdeņiem nodarījušas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pārvaldes direktore uzsver, ka situācija ir ļoti nopietna un tā atklāj iekārtu apsaimniekotāju bezatbildību.
Apsekojot Abulu, vides pārvaldes speciālistēm no redzētā radās iespaids, ka upe ir mirusi aptuveni piecu kilometru garā posmā. Attīrīšanas iekārtu ietekme uz upi konstatēta vairāk nekā 10 kilometru garumā.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Abula upē pie Brutuļu ciemata šovasar nonākuši nepietiekami attīrīti komunālie notekūdeņi un notekūdeņu dūņas no Smiltenes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Attīrīšanas iekārtas apsaimnieko Smiltenes pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA “NKUP”. Kaut arī reģionālā vides pārvalde brīdinājusi “NKUP” vadību, situācija nav uzlabojusies. Arī netālu no attīrīšanas iekārtām uzņēmuma “Kalna Tomēni” mehāniskajās darbnīcās sastaptie strādnieki “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka smaka jūtama joprojām.
Valmieras reģionālā vides pārvalde par konstatētajiem attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas pārkāpumiem un virszemes ūdeņu piesārņošanu ar notekūdeņiem ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma sakarā. Jau tagad vides pārvalde konstatējusi divus savstarpēji saistītus iemeslus, kāpēc piesārņojums nokļuvis upē. “Pirmkārt, Smiltenes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas netiek galā ar tajās ievadīto piesārņojumu,” informē vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule, “jo, salīdzinot ar 2005. gadu, būtiski palielinājies ražošanas notekūdeņu apjoms. Turklāt SIA “NKUP” pieņem apsaimniekošanai ražošanas notekūdeņus, kuriem uzņēmumos netiek veikta priekšattīrīšana lokālajās attīrīšanas iekārtās, lai gan normatīvie akti nosaka, ka šāda priekšattīrīšana ir jāveic. Otrkārt, vainojamas nepilnības darba organizācijā attīrīšanas iekārtās. Abu šo faktoru dēļ iekārtas nespēj funkcionēt tā, kā to vajadzētu.”
Vides pārvalde atzinusi Smiltenes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu līdzšinējo darbību par neapmierinošu un izvirzījusi SIA “NKUP” stingrākus nosacījumu, kas uzņēmumam jāievēro, uzlabojot darba organizāciju un turpmāk apsaimniekojot iekārtas.
Ja līdz šim notekūdeņu paraugu testēšana izplūdē no attīrīšanas iekārtām notika vienreiz ceturksnī, tad tagad tas jādara reizi mēnesī un 10 dienu laikā pēc testēšanas rezultātu saņemšanas tie jāsūta vides pārvaldei. Testēšanu šajā gadījumā veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras filiāles laboratorija Valmierā. Izdevumi par analīzēm jāsedz SIA “NKUP”.
Biežāk (reizi gadā četru gadu vietā) tiks veiktas analīzes, pēc kuru rezultātiem var noteikt notekūdeņu ķīmisko ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti upē un saprobitātes indeksu. Tas ir vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums pēc ūdens organismiem, kas parāda dzīvo būtņu populāciju esamību ūdenstilpē. Piesārņotajam Abula posmam tuvējo māju iedzīvotāji “Ziemeļlatvijai” šovasar stāstīja, ka šo upes vietu pametušas pīles, bebri, zivis, kukaiņi.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka uzņēmuma vadība pēc notikušā izvērtēja attīrīšanas iekārtu darbinieku atbildību un veica reorganizāciju. Noskaidrot SIA “NKUP” vadības viedokli, kāpēc upe joprojām ir piesārņota, neizdevās, jo SIA “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis nebija darbā slimības dēļ.
Tāpēc un arī Smiltenes pilsētas domes vadības ārzemju komandējumu dēļ vides pārvalde sarunu ar pašvaldības politiķiem un “NKUP” amatpersonām atlikusi uz 31. augustu. Uz sanāksmi uzaicināta arī Smiltenes pagasta padomes vadība.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai tiktu samazināta Smiltenes attīrīšanas iekārtu slodze un nekavējoties notiktu visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sistēmas tīrīšana. Pašlaik šķiet, ka objektā ir miega valstība, kaut gan cilvēkiem tur vajadzētu rosīties kā skudru pūznī,” saka I. Zudāne.
Tāpat vides pārvalde aicina Smiltenes atbildīgās iestādes mainīt vienaldzīgo attieksmi pret Abula upes piesārņojumu, jo citādi nelīdzēs arī plānotā attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. “Smiltene ir skaista, sakopta pilsēta, bet tagad tai blakus veidojas kloāka,” nosodījumu izsaka vides pārvaldes direktore.
Iestādes speciālisti cer, ka, turpmāk, nesaņemot piesārņojumu, upe atveseļosies pati pēc rudens lietavām un pavasara paliem. Ja tas nelīdzēs, būs vajadzīga cilvēku iejaukšanās.
