Ja vainīga būs plīsusī pirmdien salabotā caurule, tad Launkalnes pagasta Silvas iedzīvotāji pēc triju mēnešu ilgām mocībām beidzot tiks pie ūdens savos dzīvokļos.
Ja vainīga būs plīsusī pirmdien salabotā caurule, tad Launkalnes pagasta Silvas iedzīvotāji pēc triju mēnešu ilgām mocībām beidzot tiks pie ūdens savos dzīvokļos.
Visu vasaru līdz pat šai nedēļai Silvas ciemata daudzstāvu mājās cilvēki dzīvoja, kārtīgi nenomazgājušies un izjuzdami citas neērtības, kādas rodas, ja, atgriežot krānu, ūdens te nav, te ir, un arī tad labākajā gadījumā tek sīkā strūkliņā.
Izņēmums bija namu pirmā stāva dzīvokļi. Tiem šīs likstas gāja secen.
Cilvēkiem apnikuši solījumi
Minimālas iespējas nomazgāties pašiem un izmazgāt apģērbu un veļu. Lai noskalotos, vakarā bļodā ilgi jātecina ūdens. Citreiz cilvēks saziepējies paliek sēžam pustukšā vannā, jo ūdens no krāna pēkšņi vairs netek. Aizdambējas klozetpodi. Ar neregulāru ūdens padevi spīdzinātie boileri un veļasmašīnas tiek bojāti un “izdveš” aizdomīgus trokšņus.
Ar spaini rokās jāklauvē pie pirmā stāva kaimiņu durvīm vai jādodas pēc dzeramā ūdens uz avotu vai ciemata aku, par ko savukārt nav apmierinātas mājas, kuras šo ūdens ieguves vietu izmanto pastāvīgi. Tā savu ikdienu pēdējos trijos mēnešos raksturo “Ziemeļlatvijas” sastaptās silvēnietes Ingrīda Apsīte, Laima Paegle, Velta Baumane, Aļina Ļebedeva un Ilma Štorha.
Pirmdien pēcpusdienā arī “Ziemeļlatvija” pēc ciemata iedzīvotāju aicinājuma bija klāt deviņu cilvēku tikšanās laikā ar Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Lazdiņu.
“Cilvēkiem apnicis visu laiku dzirdēt, ka problēmas tiek risinātas. Vai tagad mēs, māju pārstāvji, varam dzirdēt, kad mēs to ūdeni dabūsim?” pašvaldības vadītājam vaicāja dzīvojamās mājas Silvas 1a vecākā Ingrīda Apsīte. Viņa šovasar pagasta padomes priekšsēdētāju par slikto centralizēto ūdensapgādi mutiski informēja vismaz septiņas reizes.
“Dzīvoju trešajā stāvā, un tualete dzīvoklī jau ir aizdambējusies. Kad atbrauc ciemiņi, vedu viņus uz veikala “top!” tualeti. Arī ēst vedam uz kafejnīcu, jo mājā bez ūdens neko izdarīt nevar,” sadzīves likstas atklāj I. Apsīte.
Nevar atrast cēloni
Silvas iedzīvotāji sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic nesaprotam, kāpēc viņu pagasta pašvaldība, zinādama par tik nopietnu problēmu, trīs mēnešos to nav atrisinājusi.
“Ja es būtu šo cilvēku vietā, tāpat būtu sašutis,” otrā rītā pēc sanāksmes “Ziemeļlatvijai” atzīst Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Lazdiņš. Taču pašvaldībai visu vasaru neizdevās noskaidrot, kur meklējams sliktās ūdensapgādes cēlonis. Šopavasar aprīlī pārplūda Silvas ūdenstornis un sabojāja automātiku, kura regulē spiedienu ūdenstornī, tāpēc nomainītas visas iekārtas, arī sūknis. Varbūt zemā spiediena iemesls meklējams jaunajā automātikā, bet varbūt ūdensvada bojājumos.
Ūdensvada plīsumu sestdien atklāja pie dzīvojamās mājas Silvā 6. Ēkā pārplūda sausā tualete. Sīkāk pētot iemeslu un pārbaudot mājas pamatus, konstatēja, – ir plīsusi ūdensvada caurule. Pirmdien Smiltenes pilsētas uzņēmuma “NKUP” speciālisti to salaboja. Otrdien un trešdien no rīta Silvas dzīvokļos pirmo reizi šovasar no krāniem kārtīgi tecēja ūdens. “Šitā mēs varam dzīvot,” priecājās apvaicātie silvēnieši. Taču dienas vidū ūdens atkal uz brīdi pazuda.
Jātiek galā līdz apkurei
“Silvā ir smilšaina augsne. Varētu būt, ka ūdens iesūcies tajā,” iespēju, ka trīs mēnešus ūdens no bojātās caurules sūcies zemē, neizslēdz M. Lazdiņš.
Ja tas tomēr nebūs īstais iemesls, tad pašvaldība no sava budžeta pirks spiedkatlus, lai paaugstinātu spiedienu ūdensapgādes sistēmā, ko šobrīd ūdenstornī vairāk paaugstināt nav iespējams.
“Tagad aptuveni nedēļu ir jāpavēro, kādas būs izmaiņas pēc ūdensvada salabošanas. Galvenais ir atrisināt problēmu līdz apkures sezonas sākumam, jo pie mainīga spiediena nevar ekspluatēt katlus,” saka pašvaldības vadītājs.
