Pedagogi šonedēļ atgriežas no atvaļinājuma, lai gatavotos jaunajam mācību gadam. Rosība sākusies arī Valkas ģimnāzijā.
Pedagogi šonedēļ atgriežas no atvaļinājuma, lai gatavotos jaunajam mācību gadam. Rosība sākusies arī Valkas ģimnāzijā. Tā ir mācību iestāde, kas izpelnījusies daudz atzinīgu vārdu, tomēr nav izvairījusies no problēmām, kas skar arī lielu daļu citu skolu.
Vairāki ģimnāzistu vecāki atzīst, ka mācību iestāde katru gadu bērniem cenšas dot labas zināšanas, bet ir lietas, kas prasa uzlabojumus. “Skola ir laba, bet vienmēr, kā saka, var būt labāk. Man bērns mācīsies 12. klasē. Tā ir izlaiduma klase un ir ļoti svarīgi, lai nozīmīgākajos mācību priekšmetos būtu gudri un pieredzējuši skolotāji. Cik zinu, ģimnāzijā bija problēmas matemātikas pasniedzēja atrašanā. It kā ir jauna skolotāja, bet jaunam pedagogam arī nav viegli. Dzirdēju, ka vēl daži pedagogi vēlas aiziet. Jau pērn bērniem problēmas sagādāja fizikas apgūšana. Tas ir diezgan briesmīgi, ja pēdējā klasē nevar saņemt kvalitatīvas zināšanas dažos priekšmetos,” saka Inga Nātra.
Arī Laila Ontensone, kurai dēls mācīsies 10. klasē, atzīst, ka problēmas ir, tomēr ģimnāzijas vadība protot tām atrast veiksmīgus risinājumus. “Kopumā es ģimnāziju un tās skolotāju kolektīvu vērtēju pozitīvi. Man ir radies ļoti labs iespaids par dēla audzinātāju Violu Levinu. Īpaši iepriecina, ka mācību iestāde ir padomājusi par to, lai bērniem būtu ko darīt ārpus mācību laika,” piebilst L. Ontensone.
Vēl kāda mamma izteicās, ka dažas problēmas ģimnāzija nevar atrisināt gadu no gada. “Nav kvalitātes fizikas, vācu un krievu valodas mācīšanā. Dažreiz slikts skolotājs rada lielākas problēmas nekā pedagoga trūkums. Domāju, ka arī skolas vadībai nav viegli tikt ar šādu lietu galā,” viņa spriež.
Arī paši skolēni nenoliedz, ka pērn īpaši nav apmierinājusi dažu priekšmetu pasniegšanas kvalitāte. “Ģimnāzijā var iegūt labu izglītību, bet atsevišķos priekšmetos mācīšanas kvalitāte varētu būt labāka. Tas attiecināms uz fiziku un vācu valodu. Es nezinu, kas par vainu, varbūt šo priekšmetu skolotāji nespēj bērnus ieinteresēt, bet kopumā skola ir laba,” saka 12. klases skolniece Ieva Jeļisenko.
Kā tad paši ģimnāzijas pedagogi vērtē savu gatavību jaunajam mācību gadam un vai redz risinājumu esošajām problēmām – to vēlējos uzzināt no ģimnāzijas direktores Lilitas Kreicbergas un direktores vietnieces mācību darbā Gunitas Gindras. “Šogad ģimnāzijā mācīsies 356 skolēni. Ir diezgan daudz bērnu no mūsu rajona pagastiem – 10. klasē mācīsies audzēkņi no Vijciema, Kārķiem, Ērģemes, arī no Zvārtavas. Izveidota arī proģimnāzijas klase, kurā mācīsies 18 skolēnu. Tas ir optimāls skaits kvalitatīvam mācību darbam,” atzīst G. Gindra.
L. Kreicberga stāsta, ka vasaras brīvlaikā ir izremontēti vairāki mācību priekšmetu kabineti, ar domes atbalstu sagādāti jauni slēpju komplekti, lai ziemā visi skolēni varētu mācīties slēpot. “Esam piepildījuši senseno sapni – savienojuši lasītavas, bibliotēkas un mediju centra telpu. Pilnībā ir atjaunots un labiekārtots krievu valodas un psiholoģijas kabinets. Apspriežot aizritējušo gadu, esam sapratuši, cik liela nozīme ir pastāvīgam dialogam ar vecākiem. Septembra sākumā rīkosim vecāku kopsapulci un tajā pārrunāsim visas aktualitātes,” stāsta L. Kreicberga.
Direktore atzīst, ka padarītais mācību apstākļu uzlabošanai nespēj aizēnot problēmas. “Vissarežģītāk ir sameklēt jaunus skolotājus. Jaunie speciālisti uz skolu nenāk, kaut ļoti vajadzētu. Mums trūkst apmēram četru pedagogu, lai visiem varētu vienmērīgi sadalīt slodzes. Tas ir tikai mīts, ka skolotājs it kā var strādāt vairākas slodzes. Arī pedagogs ir cilvēks, kas grib dzīvot normālu cilvēcisku dzīvi. Veicot piecas sešas slodzes, tas nav iespējams. Šo to jau ir izdevies panākt. Šogad sāks strādāt jauna matemātikas skolotāja Ieva Cīrule. Viņa ieradusies no Cēsu puses, bet ar to jau visas problēmas nebūs atrisinātas. Piekrītu masu medijos izskanējušajai informācijai, ka izglītībā ir iestājusies krīze. Ļoti gribētu jaunus kadrus arī ģimnāzijas administrācijā, bet neviens par noteikto atalgojumu tādu atbildību negrib uzņemties. Tad drīzāk ir ar mieru vadīt stundas,” saka L. Kreicberga.
G. Gindra piebilst, ka administratoram mūsdienās ir saspringts darbs. “Cik mierīgi iespējams strādāt, ja pastāvīgi jādomā, ko darīt, lai tajā vai cita stundā būtu kāds skolotājs, jo viņu trūkst. Ja arī izdodas kādu atrast, tad nevar būt drošs, vai arī pašam pēc laika nebūs jāiet klasē. Turklāt vēl jādomā par ārpusklases darba organizēšanu, kas patiesībā nav nekas cits, kā grūtais audzināšanas darbs. Tādēļ arī gribētāju nav,” apliecina G. Gindra.
L. Kreicberga atzīst, ka mācību iestādē strādā vairāki gados vecāki skolotāji, kuri būtu pelnījuši atpūtu, bet diemžēl daži jāpierunā vēl strādāt, jaunu pedagogu nav. “Arī mani dažreiz, paskatoties uz savu bērnu, pārņem bažas par viņa nākotni. Vai būs pietiekami kvalificēti pasniedzēji, kas pratīs viņam visu iemācīt. Skolotājus meklējot, neesam sēdējušas rokas klēpī salikušas. Esam runājušas gan ar bijušajām skolniecēm, kas tagad studē, pedagogus meklējām Daugavpils Pedagoģijas augstskolā, bet diemžēl panākumu nav. Mums nav ar ko studentus aizvilināt no viņu iecerētā un labāk atalgotā darba. Par slodzi skolotājs saņem 280 latu uz papīra,” stāsta L. Kreicberga.
G. Gindra piebilst, ka runa ne vienmēr ir tikai par naudu. “Mēs neko jaunajam speciālistam nevaram piedāvāt, aicinot pie mums. Vai mēs varam teikt – jums būs dzīvoklis. Nevaram, jo mums to nav. Tagad dome plāno izveidot dienesta dzīvokli pedagogiem. Tas būtu labi, bet ar vienu arī šo problēmu nevar atrisināt,” saka G. Gindra.
Pārslodze darbā iedragā pedagogu veselību, bet problemātiska ir nokļūšana pie ārsta. Priekšpusdiena skolotājam ir aizņemta, bet pēcpusdienā ārsti pacientus vairs nepieņem. Turklāt 200 latu sadalīšana veselības uzlabošanai, jaunu grāmatu un apģērba pirkšanai nav nekāda vilinošā nodarbe.
“Tā ir visas sabiedrības problēma, lai nākotnē mūsu bērni nepaliktu vieni tukšā skolā. Ceram, ka valsts to risinās, jo pedagoga darbā ir arī daudz gaišuma. Droši varam solīt, ka šajā darbā cilvēks sevī ilgi saglabās jaunību,” apliecina L. Kreicberga.
