Pēdējā laikā lasītāju rezonansi laikraksta “Ziemeļlatvija” mājas lapā www.ziemellatvija.lv ieguvušas publikācijas par Valkas pilsētas Sociālā dienesta darbu.
Pēdējā laikā lasītāju rezonansi laikraksta “Ziemeļlatvija” mājas lapā www.ziemellatvija.lv ieguvušas publikācijas par Valkas pilsētas Sociālā dienesta darbu.
Pēc 11. augustā laikrakstā publicētās informācijas “Sākas gatavošanās mācībām” saņemti vairāku lasītāju komentāri. Informācijā Valkas pilsētas domes Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska pauda viedokli, ka ne visi bērni vēlas pusdienot Valkas pamatskolas ēdnīcā, tāpēc pusdienu apmaksa visiem pirmklasniekiem zināmā mērā būtu nelietderīga sociāliem mērķiem paredzēto līdzekļu izlietošana. Par to lasītāji izteikuši ne vien sašutumu, bet arī atbalstu Sociālā dienesta darbībai.
“Rīts”: – Uz kādiem pētījumiem balstīts N. Dubrovskas apgalvojums, ka pirmklasnieki neēd pusdienas skolas ēdnīcā? Jāpiekrīt vien dzirdētajam, ka Valkas Sociālais dienests tik vien dara, kā izdala pabalstus.
“Valkas bomzis”: – Par visu ir jāmaksā, kapitālismā dzīvojam. Un nebūs te zupu par brīvu strēbt. Tad jau neviens darbu nepratīsies. Ko tad N. Dubrovska ar tiem grašiem no sociālā pabalsta dara – visus nepaēdinās, neizguldinās un neapčubinās.
“Natālija”: – Dubrovskas pētījums ir balstīts uz vecāku teikto – ne visi bērni vēlas pusdienot skolas ēdnīcā. Tomēr nevienam vecākam nav liegts rakstīt iesniegumu un pieprasīt savam bērnam brīvpusdienas. Ja kādam ir interese tuvāk uzzināt, ar ko nodarbojas Valkas Sociālais dienests, lūdzu zvaniet, nāciet, visu parādīsim un izstāstīsim.
“Rīts”: – Nu jā, Valkas līmenis – viena tante teica! Jā, jā, sociālajā dienestā visi papīri kārtībā, padarītie darbi atķeksēti. Kuri vecāki tad to saka? Tie, kuri nāk rakstīt iesniegumus brīvpusdienām? Ha, ha, ha! Veiksmi darbā sociālajam dienestam pabalstu izsniegšanā. Un vēl – Valkā pat bērni dīvaini, negrib ēst! Valmierā ēd skolas ēdnīcā, bet Valkā nevēlas! Izlepuši palaidnieki.
“Atžirdzis bomzis”: – Pilnīgs čau iepriekšējiem komentāriem. Situācija sekojoša. Pieņemsim, ka līdz 4. klasei dome visiem Valkas bērniem apmaksā brīvpusdienas. Tas nozīmē, ka visiem bērniem vismaz reizi dienā būtu jāpaēd siltais ēdiens. Zinot šodienas bērnus, dikti šaubos, vai visi ies ēst. Līdz ar to aktuāli kļūst vairāki jautājumi. Pirmais – vai skola būs gatava piespiest visus bērnus, kam apmaksātas pusdienas, tās ēst. Otrais – es gribētu būt ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs skolā, jo tad man būtu garantēti ikmēneša ieskaitījumi no domes. Trešais – vai tā nebūtu lieka sociālajai jomai paredzētās naudas šķiešana, jo ir arī citas daudz smagākas prioritātes. Uzskatu, ka šī sistēma, ka skata katru gadījumu individuāli, šobrīd ir visoptimālākā. Neaizstāvu domi, kaut tajā kādreiz strādāju.
“Rīts”: – Jā, jā, bomzīt! Tu jau esi ieinteresēts, jo vari reizi dienā mieloties ar zupu zupas virtuvē, bet, bērniem, lūk, nav ko tērēt domes līdzekļus! Un tas nu ir galīgs N. Dubrovskas murgs, ka vecāki nav ieinteresēti, lai bērniem būtu apmaksātas pusdienas. Es kā vecāks varu apgalvot, ka neviena sociālā dienesta tante nav atnākusi uz Valkas pamatskolas virtuvi un paskatījusies, kā skolēni pusdieno. Valkā jau viss notiek līmenī – viena tante teica. Un tās brīvpusdienas jau arī bieži saņem tie, kuri dzīvo daudz labāk nekā citi, jo pa kluso taisa nemitīgas haltūras, bet skaitās bez darba! Un mājās eiroremonti! Bet ne man par to kreņķēties, bet, lasot tādus murgus, apskrienas dūša. Man no domes neko nevajag.
“Atkal bomzis”: – Izeja vienkārša. Deputātiem nākošajā domes sēdē jāpieņem politisks lēmums par brīvpusdienām visiem, piemēram, sākumskolas skolēniem. Natālija jau vienpersoniski neizlemj, kam dot un kam ne. Dienests strādā pēc nolikuma. Valstī jau kopumā nav kārtības par to, kā aprēķināt, vai cilvēks ir tiesīgs saņemt dažādus sociālā pabalsta veidus. Protams, ja visiem dos, tad arī ņems, neskatoties uz to, vai vajag. Un par tiem, kas strādā nelegāli, lai ieņēmumu dienests paņem “aiz debesu zvaniem” par nereģistrētu uzņēmējdarbību. Starp citu, ir pat panti, tikai jāpiemēro.
“Meitene no skolas”: – Strādāju skolā, un varu apliecināt, ka tā “sociālā dienesta tante” regulāri sazinās ar skola virtuvi un skolas administrāciju. Lai nu uz kuru iestādi pilsētā varētu “bumbas”mest, tikai ne uz sociālā dienesta meitenēm. Viņas vienmēr laipni uzklausa un palīdz, cik ir viņu spēkos.
“Jancis”: – Tev garšo makaroni ar ketčupu, pliekana zupa utt. Man nē. Es gan neesmu 1. klases skolnieks, bet gan septītklasnieks. Es arī atteicos skolā ēst brīvpusdienas, lai labāk dod man naudu. Pats zināšu, ko nopirkt.
“Bomzis”: – Labu apetīti visiem, cerībā, ka septembra sākumā Saeima, atnākot no atvaļinājuma, visiem piešķirs ar budžeta grozījumiem naudu brīvpusdienām, kā ministrs A. Baštiks solīja.”
16. augusta “Ziemeļlatvijas” publikācijā “Mazie pirmklasnieki saņems vienreizēju pabalstu” vēl reizi žurnāliste pieskārās šai tēmai par skolēnu brīvpusdienām.
“Sociālā dienesta darbiniece no citas pašvaldības”: – Sociālie līdzekļi nav domāti, lai atmaksātu pusdienas veselām klasēm. Ja kāda pašvaldība vēlas nodarboties ar labdarību, lai to dara, tikai ne ar sociālo naudu, kas domāta kā palīdzība galvenokārt trūcīgām personām un ģimenēm. Kādēļ jāšķērdējas, ja ģimenei nav problēmu samaksāt par bērna pusdienām. Zinot reālo situāciju ar līdzcilvēkiem, varu teikt, ka mūsu pašvaldībā badā ir tikai viena persona. Tā ir 40 gadus vecs vīrietis bez pases, kas līdz šim dzīvojis uz savu vecāku pensiju rēķina. Vecāki nomira, un šis īstais bomzis klīst apkārt, neiedomājoties, ka varētu beidzot sākt strādāt. Visas tās trūcīgās ģimenes, kuru bērniem dodam brīvpusdienas, neviena nav trūcīga, tikai legāli nestrādā, bet haltūrē. Visi viņi ir apģērbušies, smēķē (par šo naudu sanāktu bērniem pusdienas) un labprāt palieto alkoholu. Pabalstu dodam aiz līdzcietības pret bērniem, kuriem šie vecāki pusdienu naudu neiedos, jo raduši, ka to iedod pašvaldība. Bet mums bērnu ir žēl, kaut jāatzīst, ka šie bērni jau aug kā nākamie patērētāji (lielākoties). Skarbi, bet fakts. Bērni redz, kā dzīvo viņu vecāki un pārņem šo modeli. Tieši šo ģimeņu bērni pārdeva par velti iegūtos pusdienu talonus, lai labāk ietu uz veikalu. Mums nācās talonu sistēmu mainīt.
“Bomzis atkal klāt”: – Šī ir ļoti interesanta tēma diskusijai. Pilnībā piekrītu sociālajai darbiniecei no pašvaldības X. Problēmsituācija identiska gan republikas nozīmes pilsētā, gan rajona pilsētā, gan pagasta pašvaldībā. Mani priecē tas, ka cilvēki izsaka savu viedokli par šo tēmu un raisās diskusija. Līdz ar to varbūt kādreiz nonāks līdz optimālākam variantam. Kamēr cilvēki izaugs līdz līmenim “es varu atteikties no tā un samaksāšu pats”, līdz tam brīdim visa sistēma nemainīsies.
