Izglītības līmenis būs konkurētspējīgs, ja skolēns vēlēsies mācīties. Ja nemācīsies, tad rezultāta nebūs arī visperfektākajā skolā.
Izglītības līmenis būs konkurētspējīgs, ja skolēns vēlēsies mācīties. Ja nemācīsies, tad rezultāta nebūs arī visperfektākajā skolā.
“Strenču vidusskola ir konkurētspējīga, bet pašam ir jāmācās,” saka skolas absolvente Justīne Ozola. Vaicāta, kā viņa vērtē skolotāju prasmi pasniegt savu priekšmetu, viņa uzsver, ka skolas gados bijušas labas attiecības ar skolotājiem, tāpēc nekādas problēmas nav radušās. Vienīgie iebildumi varētu būt pret vācu valodu, jo šā priekšmeta pasniedzējs nav spējis sevi pasniegt kā skolotāju. Pārējos priekšmetos viss bijis kārtībā. Bet Justīne dzirdējusi, ka šogad būs jauna vācu valodas skolotāja, tāpēc viņa droši apgalvo, ka potenciālie vidusskolēni var izvēlēties Strenču vidusskolu, un viņi tur saņems kvalitatīvas zināšanas. Protams, ja paši vēlēsies mācīties.
Vakanta ir direktora vietnieka vieta
Līdzīgas domas “Ziemeļlatvijai” pauž arī sastaptais vidusskolnieks, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu. Lūgts raksturot savas skolas skolotājus, viņš atzīst, ka pedagogi prot ieinteresēt. Pat tādā priekšmetā kā matemātika, kas īpaši nepatīkot, skolotāja māk ieinteresēt. Vienīgais iebildums puisim ir pret vēstures stundām. Tās esot neinteresantas. Skolotāja īpaši necenšoties tās padarīt saistošas. Ar sportu gan Strenču skolā esot vislabākajā kārtībā. Šeit mācoties daudzi labi basketbolisti un hokejisti. “Esmu labi atpūties un vēlos atkal iet uz skolu. Ne tikai satikties ar draugiem, bet arī mācīties. Cik tad ilgi var atpūsties?” secina vidusskolnieks.
Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons, vaicāts, kāda situācija ir viņa vadītajā skolā laikā, kad valstī tiek uzsvērts pedagogu trūkums, teic, ka šobrīd vakanta ir tikai direktora vietnieka audzināšanas darbā vieta. “Šis darbs ir smags, un tāpēc grūti ir kādu pierunāt. Varētu piedāvāt mūsu skolotājiem šādu karjeras iespēju, bet nevienam jau tas nav vajadzīgs. Vieglāk ir strādāt stundās, jo skolotāji saņem lielāku atalgojumu nekā direktori vai vietnieki. Viņi ir piemirsti, jo paši neiet un nekliedz, lai arī dod algas pielikumu. Visi cīnās tikai par skolotājiem,” komentē direktors. (Materiāla sagatavošanas laikā saņēmām informāciju, ka tiek lemts arī par direktoru un viņu vietnieku atalgojuma palielināšanu – no red.) Vietnieki nav izdevīgā situācijā arī tāpēc, ka ir ierobežoti slodzes lielumā. Ja esi direktora vietnieks, tad nedrīkst būt daudz papildu stundu. Turpretī darbs ir grūts. “Mūsu sabiedrībā audzināšanai pievērš ļoti maz uzmanības. Tāpēc tas ir sarežģīts process,” vērtē J. Pētersons.
Augstskolā nesagatavo audzinātāju
“Audzināšana mūsu maksimāli birokratizētajā valstī ir arī nenormālas papīru kaudzes. Aizpildīšana, informācijas nodošana, atskaitīšānās un tā joprojām,” turpina pedagogs. Otrs galvenais direktora vietnieka pienākums ir veidot kolektīva kopīgu virzību. Lai katrs klases audzinātājs savu klasi “nevilktu” uz savu pusi, jo kolektīva veidošanā ir vienotas lietas, kas jāievēro. Piemēram, dažādu pasākumu organizēšana. “Neviens jau tāpat negrib ar atvērtu sirdi tajos iesaistīties. Viss ir jāiedod gatavs vai jāpamudina un jāieinteresē,” novērojis direktors. Viņš secina, ka nevienā augstskolā nesagatavo audzinātāju. Vietniekam jādarbojas arī šajā jomā un jāpalīdz klašu audzinātājiem.
Direktors apstiprina, ka vispārējā situācija ar kadriem Strenču skolā ir laba. “Šogad mums mainīsies vācu valodas skolotājs, jo līdzšinējā kvalifikācija neatbilda vidusskolas statusam. Šobrīd esam vienojušies ar skolotāju, kura pasniedza vācu valodu Cēsu augstskolā. Ceru, ka būs kvalitāte. Par reālo situāciju varēsim spriest pēc pirmajiem mēnešiem. Šī skolotāja var mācīt arī angļu valodu, un viņa ir ieinteresēta to darīt. Priecājos, ka Strenču pilsētā būs aizpildīta niša, kas dos iespēju svešvalodas apgūt arī pieaugušajiem, jo ir vienošanās, ka viņa vakaros organizēs svešvalodu kursus,” stāsta J. Pētersons.
Atgriežas smaidīgi un atpūtušies
Arī ar audzēkņiem skola ir nodrošināta, bet direktors uzsver, ka bērnu, gluži tāpat kā naudas, vienmēr var būt vairāk. Jo vairāk skolā ir skolēnu, jo tas paver plašākas iespējas piedāvāt viņiem dažādus izglītošanās variantus. “Negribu abižot mazās skolas, bet agri vai vēlu rezultāts būs tāds, kāds tas ir visā pasaulē,” paredz J. Pētersons.
Kopumā vērtējot Strenčos redzēto un dzirdēto, var teikt, ka atpūtušies ir gan skolēni, gan skolotāji, un visi gaida, kad atkal atskanēs skolas zvans. Arī direktors novērojis, ka viņa kolēģi no atvaļinājuma atgriežas smaidīgi un atpūtušies. Par to liecinot arī fakts, ka viņi ķeroties pie darbiem, kas visvairāk nepatīk – dokumentu rakstīšanas un kārtošanas.
