Tuvojošies kapu svētki ērģemiešiem šogad būs ļoti īpaši – pēc pulcēšanās kapos, viņi varēs doties uz Ērģemes pilsdrupām, kur paredzēts koncerts un zaļumballe. Jau daudzus gadus šī iespēja tika liegta, jo senie mūri vairs nebija pietiekami droši apmeklētājiem.
Lai arī viduslaiku pils sienu nostiprināšanas darbi vēl tikai procesā, nolemts gadu desmitiem ilgās Ērģemes kapu svētku tradīcijas atjaunot, negaidot būvdarbu beigas.
Valkas novada Ērģemes iedzīvotājiem un viesiem jau vairākus gadus ir iespēja sekot senās, 14. gs. sākumā celtās viduslaiku pils mūru nostiprināšanas darbiem. Kaut arī ugunsgrēks, spridzināšana un laika zobs krietni papostījuši seno Livonijas pili, no vēsturiskām fotoliecībām var secināt, ka jau kopš Latvijas valsts pirmsākumiem šī bijusi vieta dažādiem kultūras pasākumiem. Te notikuši koncerti, amatierteātru izrādes, zaļumballes. Teritorijas apsaimniekošana palīdzējusi senos mūrus saglabāt salīdzinoši labā stāvoklī, kas izdevies tikai nedaudzām Livonijas laika pilīm Latvijā.
Svētkiem būt!
Vēl dažas dienas pirms tradicionālajiem kapu svētkiem, Ērģemes senās pils pagalmā maz kas liecina par gatavību viesu uzņemšanai. Taču pagasta pārvaldnieks Jānis Krams, pārraugot pagaidu skatuves būvniecības darbus, ir pārliecināts, ka sestdien skatuve būs gatava uzņemt Jāni Paukštello un citus māksliniekus. Ir paredzētas arī skatītāju vietas un deju placis zaļumballes apmeklētājiem. Kā atzīst pagasta pārvaldnieks, šāds risinājums rasts, atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmi atjaunot Ērģemes kapu svētku tradīcijas. Līdz šim veiktie mūru atjaunošanas darbi ļauj droši uzņemt ne vien tūristus, kas esot bieži pilsdrupu viesi, bet arī lielāku ļaužu skaitu.
Par atjaunoto kapu svētku tradīciju priecājas gan vietējie iedzīvotāji, gan pašdarbnieki. “Tas ir brīnišķīgi, to jau sen visi gaidīja,” par iespēju atgriezties Ērģemes pilsdrupās priecājas Jānis Lucs. Viņam uz vēl baltajiem skatuves dēļiem paredzēts kāpt amatierteātra aktieru sastāvā. Savukārt Jāņa meita dejošot. Uz pasākumu mūros pēdējo reizi viņš esot bijis pirms vairāk kā desmit gadiem. Viņš bijis cītīgs to apmeklētājs līdz brīdim, kad pilsdrupās vairs netika rīkoti pasākumi un zaļumballes.
Finansē arī no privātiem
līdzekļiem
Lai atvieglotu finansējuma piesaisti mūru atjaunošanas darbiem, 2012. gadā tika nodibināta biedrība “Ērģemes bruņinieku pils”. Līdz šim izdevies piesaistīt dažādu fondu līdzekļus torņa atjaunošanas projekta izstrādei, stenda izbūvei un gājēju takas izveidei. Tomēr lielākā daļa darbu šobrīd tiek finansēta no privātiem līdzekļiem. Arī vairāki vietējie iedzīvotāji iespēju robežās palīdzējuši. Biedrības priekšsēdētājs Jānis Biezais šiem cilvēkiem ir ļoti pateicīgs.
Savu artavu atjaunošanas darbiem sniegs arī plānotie kapu svētku pasākumi – ienākumi no koncerta tiks ziedoti nesen atrakto pagraba telpu arheoloģiskajai izpētei. Šobrīd iesniegti vēl divi projekti, par kuru atbalstīšanu biedrība pagaidām gaida atbildi. Kā atzīst Jānis Biezais, viņam bijis svarīgi parādīt, ka arī pašu spēkiem iespējams daudz paveikt, un tikai tad meklēt papildu līdzekļus.
Mūrē pamatīgi
Vēsturiskajos mūros vietām vērojamas to nostiprināšanas mēģinājumu pēdas no agrākiem gadiem. Tomēr iepriekšējie mūrējumi stipri atšķiras no darba, kāds tiek veikts šobrīd. Atjaunošanas darbu vadītājs Artūrs, kas mūrēšanas pieredzi apguvis arī Īrijā, sienas nostiprina ar ķīļiem, kas vēl ilgus gadus neļaus akmeņiem izkustēties. Šādi pils sienas būvētas viduslaikos. Vēl šodien dažviet laika zoba izgrauztajos mūros var manīt pa vientuļam akmenim, kas sienā nostiprināts tieši šādā veidā. Palīgdarbos iesaistījušies arī vietējie vecāko klašu skolnieki.
Vienlaicīgi ar sienu nostiprināšanu, notiek pamatīgs darbs pie torņu atjaunošanas. Ir izdevies attīrīt pils Ziemeļu torni, nostiprināt kāpnes un stāvu platformas. Ir atrakts Vārtu tornis. Šobrīd viesiem ir pieejama arī vēsturiskā pils ieeja, kas no gruvešiem atrakta pagājušogad. Līdz tam ieejai pilī tika izmantots caurums sienā. Taču veicamo darbu saraksts ir gana garš, pie tam daļa no tiem atklāsies tikai arheoloģiskās izpētes un gruvešu atrakšanas procesā. Tomēr galvenais uzsvars būvdarbu gaitā tiek likts uz esošo vērtību saglabāšanu, nevis jaunu būvju radīšanu, uzsver Jānis Biezais. To pieļaujot arī salīdzinoši labi saglabājušies pils torņi.
Klusie sapņi
Par pils atjaunošanas darbu turpmāko gaitu Jānis Biezais ir mazrunīgs: “Mēs varam sapņot, bet sapņosim klusām.” Viņš nevēlas cilvēkiem apsolīt to, ko vēlāk var neizdoties izpildīt. Arī par nākamo ievērojamo darbu – Ziemeļu torņa jumta izbūvi – Jānis pagaidām nevēlas runāt, jo nav pilnībā pārliecināts, kad to izdosies paveikt. Taču biedrības vēlme ir sakārtot pils ēku līdz tādam līmenim, lai tā vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem varētu piedāvāt plašas izziņas, izklaides un atpūtas iespējas.
