Šonedēļ burvīgā pilnziedā ir Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķīši” saimnieka Aināra Meldera šīs vasaras facēliju pēdējais lauks.
Ja kāds grib papriecāties par violeto ziedu dūmaku līdz pat apvārsnim un iemūžināt to bildēs, ieelpot facēliju medus saldo smaržu un ieklausīties bišu sanēšanā un kameņu dūkšanā, tad ar saimnieka atļauju viņš var droši pastaigāties blakus facēlijas sējumiem un tur uzkavēties.
Atrast var viegli
Ir arī pēdējais laiks, jo nākamnedēļ ziedēšanas laiks jau ieies finišā.
Facēlija ir viengadīgs, līdz 90 centimetriem augsts nektāraugs ar violetiem ziediem, bitenieku sapnis. Taču “Kadiķīšu” saimnieks šo augu jau otro gadu audzē sēklai un arī kā zaļmēslojumu papuvē atstātai zemei.
Pērn vasarā “Kadiķīšu” facēlijas auga viegli pamanāmā vietā, laukā, kas atrodas šosejas Smiltene – Gulbene malā. Jau rakstījām, ka tur, tāpat kā bites, spietoja garāmbraucēji, nespējot valdīt sajūsmu un vēloties iemūžināt sevi fotogrāfijā uz skaistā fona.
Šogad Ainārs facēlijas iesējis citos laukos. Pilnziedā vairs ir tikai viens, vēlāk apsētais. Šo lauku ir viegli atrast. Orientieris ir uzņēmuma “Graanul Invest” ražotne Launkalnes pagastā, Vidzemes šosejas malā, netālu no pagrieziena uz Launkalni (nesajaukt ar “Stora Enso Latvija”, – “Graanul Invest” atrodas tuvāk Smiltenei). Ir jānogriežas gar “Graanul Invest” stāvlaukumu un pa lauku ceļu jāpabrauc vien daži desmiti metru uz priekšu, līdz ceļa kreisajā pusē līdz pat pamalei skatienam atklāsies aptuveni astoņus hektārus lielie violetie facēliju lauki.
Ir arī vērts atskatīties atpakaļ pār plecu. Ainava, kad ceļa vienā pusē ir liela kokapstrādes rūpnīca, bet otrā – ziedošs, ar kamenēm un bitēm pilns facēliju lauks, fascinē.
Nepamēģināsi, neuzzināsi!
“Kadiķīšos” facēliju sējumi šovasar aizņem pavisam 33 hektārus. Saimniekam Aināram Melderim patīk eksperimentēt. Viņš jau izdomājis šim nektāraugam jaunu pielietojumu savos laukos. Proti, facēliju saknēm rudenī būs jāstrādā kā maziem arkliņiem un jāsagatavo augsne nākamā gada labības sējai.
Jau pērn Ainārs secināja, ka facēlijas sakņu sistēma ir ļoti labs augsnes irdinātājs un pie viena arī “uzvelk” organiskās vielas tuvāk augsnes virskārtai. Tāpēc “Kadiķīšu” saimnieks savos laukos pēc labības kulšanas šoruden izmēģinās jaunu bezaršanas tehnoloģiju, vienā gājienā izdarot vairākas lietas – miglošanu un facēlijas sēšanu, bet pavasarī tajā pašā laukā pa taisno sēs graudus.
Miglošanai Ainārs pirmo reizi izmēģinās augu atlieku sadalīšanos veicinošu preparātu “Bacto Mix 5”, kas salmus pilnībā sadalot divu mēnešu laikā. Viņa traktoram priekšā uz uzkares ir miglotājs. Miglošana iespējama vienā gājienā ar facēlijas sēšanu, jo sēšanai rugainē saimnieks ir pielāgojis disku tipa sējmašīnu. Vispirms pirmapstrādes disks augu atliekas “nomet” malā. Pēc tam sējas disks ar šļauku sēklu noliek uz tīras zemes.
Facēlija ir sala izturīga, tādēļ to var sēt arī rudenī īsi pirms sala iestāšanās, kad augsnes temperatūra pazeminājusies zem mīnus 5 grādiem C.
“Latvijā rudeņi tagad ir gari. Facēlija var augt labi. Kad nosals, tad arī paliks turpat laukā. Pavasarī pa taisno sēšu iekšā labību. Ideja ir tāda, ka lauks arī ziemā ir aizņemts, nestāv pa tukšo. Jau rudenī būšu sagatavojis vasarāju sējai zemi ar bezaršanas tehnoloģiju. Augsni uzirdinās facēlija,” uzsver Ainārs.
Šādu tehnoloģiju viņš balsta uz zinātnisku pamatojumu, ko izlasījis internetā kāda krievu zinātnieka publikācijā. “Nepamēģināsi, neuzzināsi!” piebilst “Kadiķīšu” saimnieks.
Šā gada jaunums – lupīna
Zemnieku saimniecība “Kadiķīši” ir specializējusies graudkopībā. Šovasar sējumi aizņem orientējoši 180 hektārus.
Saimniecībā aug ziemas kvieši, vasaras un ziemas tritikāle, mieži, facēlija, nedaudz rapsis un pirmo gadu trīs hektāros – lupīna sēklai.
Labības kulšanas sezonas atklāšanu savos laukos A. Melderis prognozē nākamajā nedēļā, kad jau varētu būt nogatavojušies vasaras mieži.
“Kadiķīšu” saimnieks ar interesi gaida, cik liels būs ziemas kviešu iekūlums no tā lauka ceļa Smiltene – Gulbene malā, kur pērn vasarā auga facēlija un kur graudus viņš sēja pa tiešo rugainē.
Minerālmēslojumu zemnieks izmantojis salīdzinoši maz, tāpēc ir pārsteigts, cik labi šis kviešu lauks izskatās.
“Mana latiņa ir aptuveni četras tonnas no hektāra. Zeme ir jāsaudzē, citādi pēc pārāk intensīvas saimniekošanas tā tiek noplicināta,” piebilst Ainārs.
