Man ar darbu ir paveicies daudzu iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir iespēja satikt cilvēkus, ar kuriem, visticamāk, mūsu ceļi nebūtu krustojušies. Man ir patiess prieks Smiltenē pazīt Brakovsku ģimeni. Viņu entuziasms un fanātisms, kas saistās par un ap riteņbraukšanu, ir apbrīnojams.
Tiem, kuri nezina, ‒ Ilze, Jānis un viņu meita, riteņbraucēja Rūta ir tie, kas Smiltenē veido trases kalnu riteņbraukšanas seriāliem “SEB MTB” un “Vivus.lv MTB maratons”. Zinu, ka šogad gluži nejauši sanāca, ka Brakovskiem bija jāpalīdz organizatoriem izveidot MTB trasi Priekuļos Latvijas IV Olimpiādei. Droši vien, ka viņu darbu saraksts ir krietni garāks nekā spēju uzskaitīt.
Kad pirms sacensībām zvanu Jānim vai Ilzei, zinu, ka pēc sarunas jutīšos pozitīvi uzlādēta. Ar kādu sajūsmu viņi runā par to, ko dara! Teiktais ir tik “sulīgs”, ka acumirklī es būtu gatava doties uz mežu un izbaudīt vizualizēto ainavu, neiestaigātās taciņas.
Labākais ir tas, ka, lai par ko sarunas raisītos, no Brakovskiem jūtama spēcīga enerģija, kaut kas tāds, kas pašu iedvesmo rīkoties. Mēs varam būt pateicīgi, ka mums līdzās dzīvo šādi cilvēki, kuri dara vairāk nekā pienākums liek. Nezinu, cik bieži riteņbraukšanas entuziasti Brakovski dzird vārdu salikumu “paldies jums”, bet jebkurā gadījumā pateicību viņi ir pelnījuši. Ja man būtu iespēja, es, ilgi nedomājot, 18. novembrī piešķirtu šai ģimenei Smiltenes novada domes apbalvojumu (Pateicību). Ir jāprot novērtēt!
Vēl piebildīšu vienu atgadījumu, kas raksturo viņu fanātismu. Jūlija sākumā Brakovskus satiku Olimpiādē Valmierā, atbalstot Gati Smukuli šosejas riteņbraukšanā. Jūs domājat, ka viņi tā vienkārši aizbrauca atbalstīt? Nē! Lai popularizētu Smiltenes novadu, viņi pat aizņēmās sporta krekliņus ar novada simboliem un logotipu. Ne tikai fanāti, bet arī patrioti!
