Jūlija beigās Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centra bērnu folkloras kopa “Vainadziņš” un Valkas kultūras nama folkloras deju kopa “Sudmaliņas” muzikantes atgriezās no Pļaujas un kāzu svētku svinībām Elzasas reģionā Francijā.
Jūlija beigās Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centra bērnu folkloras kopa “Vainadziņš” un Valkas kultūras nama folkloras deju kopa “Sudmaliņas” muzikantes atgriezās no Pļaujas un kāzu svētku svinībām Elzasas reģionā Francijā.
Franču draugu solījumu – ielūgumu uz svētkiem – valcēnieši gaidīja ilgāk nekā gadu. Pavasarī tas pienācis, un folkloristi sākuši gatavot vairākas koncertprogrammas. Franči bijuši pārsteigti par Valkas bērnu sniegumu, jo Rietumeiropā ar folkloru vairāk ir saistīti pieaugušie, nevis bērni. Valcēnieši gandrīz uz katra soļa izjutuši franču draugu un skatītāju neviltotu mīlestību un smaidus. Īpaši viņiem patikušas latviešu tautas dziesmas, rotaļas un dejas par ražas novākšanu un latviešu druvu dievību Jumi. To, ka Francijā dzīve balstīta uz mīlestību, viesi no Latvijas redzējuši un izbaudījuši. Franču sakārtotā dzīve liek viņiem būt laimīgiem – priecāties par dzīvi un vienam par otru. Valcēnieši redzējuši laimīgus cilvēkus un laimīgas ģimenes. Savukārt latviešos franči saskatījuši nosvērtus un mierīgus cilvēkus.
Folkloras kopas “Vainadziņš” vadītāja Skaidra Smelte secina, ka diemžēl latvieši nesvin pļaujas svētkus, kaut gan labības druvas līgojušās gadsimtiem ilgi.
“Latvieši šo tradīciju palaiduši garām. Franči paši aktīvi iesaistās svētku svinēšanā – vīri ņem rokās izkaptis, sievas – sirpjus un iet laukā pļaut labību un siet kūlīšus. Pēc darba seko mielasts,” savus novērojumus atklāj S. Smeltere. Viņa uzskata, ka latviešu priekšnesumi iederējušies franču pļaujas svētkos, jo abu tautu pļaušanas tradīcijas ir diezgan līdzīgas. “Vainadziņa” dalībnieki savās uzstāšanās reizēs izmantojuši Valkas maizes ceptuvē cepto karašu. Francijā tādas maize nav, tāpēc franči ar interesi aplūkojuši latviešu maizi un gribējuši to pagaršot. Valcēnieši uzstājušies nelielā ciemā, kur noticis arī vietējo maiznieku labdarības tirdziņš. Latviešiem bijusi iespēja aplūkot, kādu maizi ēd mājinieki.
“Franči galvenokārt ēd baltmaizi, maizi ar dažādām sēkliņām, ar iesalu aizdarītu, bet rudzu un miežu maizi gan viņi necep. Uz mūsu karašas kukulīti viņi skatījās ar lielu interesi,” stāsta S. Smeltere. Valcēnieši karašu uzdāvinājuši Strasburgas reģiona domes ārzemju sakaru nodaļas vadītājam Kristiānam, kurš visas piecas dienas pavadījis kopā ar latviešu draugiem. Neaizmirstams notikums bijis arī pieņemšana pie Visemburgas mēra un Strasburgas reģionālajā domē. Uz tikšanos ar latviešiem bija atnākuši gandrīz visi darbinieki, kuri personīgi, paspiežot roku, sasveicinājās ar ciemiņiem. “Vainadziņa” vadītāja domā, ka tas bijis liels pagodinājums bērniem par ieguldīto darbu un atbildības sajūtu un atdevi, sniedzot koncertus. Folkloristi ir pateicīgi Vidzemes reģiona un Lejasreinas departamenta Francijā sadarbības koordinatorei Andai Pelēkai par tulkošanu un brauciena organizēšanu.
