Vakar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā viena ēka bija īpaši saposta.
Vakar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā viena ēka bija īpaši saposta. Priekšpusdienā ik pēc brīža no citām nodaļām tajā iegāja mediķi ar ziediem rokās.
Uz slimnīcas 1. nodaļas prezentāciju bija ieradušies ne tikai ārstniecības iestādē strādājošie, bet arī kādreizējie darbinieki. 1. nodaļas vadītāja ārste Inga Bauska stāsta, ka šogad Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai aprit 100 gadu, tādēļ svētku pasākumi ieplānoti ik mēnesi. “Mūsu nodaļa ir pēdējā, kurā notiek prezentācija pirms lielās jubilejas balles Valmieras Drāmas teātrī. Šī ir sieviešu akūtā nodaļa, kas ir pati lielākā slimnīcā. Mums ir 65 gultas vietas un jāteic, ka gandrīz visas ir aizņemtas. Nodaļā strādā trīs ārsti, 11 medmāsas un 26 sanitāri. Šāda nodaļa slimnīcā ir jau kopš ārstniecības iestādes izveidošanas. Ēka, kurā nodaļa atrodas, saucas Annas māja. Tāds nosaukums tai dots tādēļ, ka pati pirmā paciente bijusi Anna. Arī citām ēkām nosaukumi doti pēc pirmo pacientu vārda. Ar šīm prezentācijām jeb svētku dienām katra nodaļa pārējām it kā atgādina par sevi un, domāju, tādas dienas vairāk satuvina kolektīvu,” stāsta I. Bauska.
Sieviešu akūtajā nodaļā pacientēm ārstē visus psihiska rakstura traucējumus, kas pazīstami psihiatrijā. Lielai daļai nodaļā ievietoto sieviešu ārstē šizofrēniju, epilepsiju, ir arī sievietes, kurām jātiek vaļā no alkohola izraisītas psihozes. Viens no ārstēšanas paņēmieniem ir rehabilitācija. “Mūsu pacientes nav fiziski slimas. Viņas grib darboties. Rokdarbu darināšana, mūzikas terapija, regulāra vingrošana un katras spējām atbilstošs darbs nereti efektīvi aizvieto vislabākās zāles,” stāsta I. Bauska.
Kopumā slimnīcā ir astoņas nodaļas un 400 gultas vietas. 1. nodaļas vadītāja uzskata, ka šādi svētki cilvēkiem dod stimulu darbam. “Mūsu ikdiena nav viegla, tādēļ šādi svētki ir kā psiholoģisks atbalsts darbiniekiem,” apliecina I. Bauska.
Svētku uzrunā I. Bauska pieminēja labākos mediķus, kuri te strādājuši daudzus gadus. Vēl tagad daudzi atceras ārstu Pēteri Gravi, kurš bija autoritāte daudziem mediķiem. “Pēteris Grave pastāvīgi uzsvēra, ka pacients ir pasaules naba. Tas ir nozīmīgs teiciens. Savā darbā esmu pārliecinājusies, ka ārstēšanas process nav tik daudz atkarīgs no medikamentu iedarbības spēka, kā no paša ārsta kā cilvēka. Nereti pacientam ļoti palīdz tas, ka ar viņu sirsnīgi parunājas,” atzīst I. Bauska.
