Ungāri savu vēsturi sākuši skaitīt ar 896. gadu. Tas ir lielo klejojumu laiks, kad pašreizējā Ungārijas teritorijā ieradās stepju jātnieku ciltis. Maģāri tur apmetās uz dzīvi.
Ungāri savu vēsturi sākuši skaitīt ar 896. gadu. Tas ir lielo klejojumu laiks, kad pašreizējā Ungārijas teritorijā ieradās stepju jātnieku ciltis. Maģāri tur apmetās uz dzīvi.
Ungāri laupīja visā Eiropā
Budapešta ir jauna pilsēta — dibināta 1873. gadā. Patiesībā tika apvienotas trīs senas pilsētas — Buda, Pešta un Obuda. Dažus gadu desmitus pirms apvienošanas pilsētu sauca par Peštbudu. Pešta bija vislielākā. Buda ir izvietojusies Donavas otrā pusē septiņos pauguros. Obudā dzīvoja senie romieši. Tur apskatāmi vairāki seno celtņu drupu fragmenti. Visas pilsētas skaistākās vietas ir celtas par godu Ungārijas tūkstoš gadu jubilejai 1896. gadā. Pirms ungāri nokļuva savā pašreizējā teritorijā, viņi dzīvoja aiz Urāliem, Kamas upes krastā. Pagāja apmēram 400 gadu, līdz ciltis nokļuva pašreizējā teritorijā. Teika stāsta, ka pirmie pie Donavas ieradās divi brāļi — Hunnors un Maggors —, lai nomedītu skaistu baltu briedi. Tas viņiem neizdevās, bet briedis brāļus aizveda pie skaistām Mormas valdnieka meitām. Protams, brāļi tās apņēma par sievām un deva ziņu pārējiem cilšu locekļiem, ka tur ir lieliska vieta zem saules. Klejotājciltis savas dzimtas turpināšanai izvēlējās labu un drošu vietu, jo no visām pusēm to ietver Karpatu baseina kalni. Maģāru cilts bija vislielākā. Tās virsaitis bija Arkāds.
Ungāri bija mežonīga tauta un tā arī uzvedās — laupīja visā Eiropā un sakāva visas apkārtējās tautiņas. Laupīšanas gājienos viņi devās pat līdz Francijai un Itālijai. 955. gadā ungārus pamatīgi sakāva vācu karalis Otto. Ungāri saprata, ka kaut kas ir jādara, ja grib palikt uz dzīvi savā zemē. Valdnieks Gēza valstī sāka izplatīt kristietību. Viņš nokristīja savu ģimeni, un vecākais dēls ieguva kristīto vārdu Ištvāns. Lai iegūtu lielāku varu, Ištvāns vēlējās, lai viņu kronē par karali, un lūdza palīdzību Vatikānā pāvestam Silvestram II. Sākumā pāvests neko nevēlējās dzirdēt par trakajiem ungāriem, bet pēc tam viņam sapnī parādījies erceņģelis Gabriels un licis dot karaļa kroni ungāriem, lai Eiropā būtu miers. 1000. gada 1. janvārī Ištvānu kronēja par karali, un ar viņu sākās ungāru karaliskā dinastija. To nosauca par Arkāda dinastiju. Svētais kronis ir apskatāms Ungārijas parlamentā, un to ungāri uzskata par savu vislielāko dārgumu. Kroni fotografēt ļauts tikai bez zibspuldzes.
Dzīvo no “aplokšņu naudas”
Sociologi uzskata, ka trešā daļa ungāru ir turīgi, pat ļoti turīgi cilvēki, bet ir arī tāds slānis, kas knapi spēj savilkt galus kopā. Pensionāriem ar izdzīvošanu ir līdzīgi kā Latvijā. Arī dakteri un skolotāji, līdzīgi kā pie mums, cīnās par augstākām algām. Ārstiem galvenie ienākumi ir no “aplokšņu naudas”. Visi zina, cik katrs pakalpojums maksā, — cik jāliek aploksnītē par dzemdībām, cik naudiņas jāatdod par operāciju un tamlīdzīgi. Valstī joprojām darbojas rekets un visuresošā mafija. Krievu un ungāru mafijas nesaprašanās dēļ nereti grand sprādzieni. Ungārija ir lielu starptautisku ceļu krustpunktā, tieši tāpēc noziedzīgajai pasaulei par to ir īpaša interese.
Par sev visraksturīgākajiem suvenīriem ungāri uzskata izšuvumus, blūzes no Matē apgabala, kokgriezumus, melno keramiku, glazētos traukus, mājās austus un ar zilināšanas metodi krāsotus audumus. Vēl ungāri lepojas ar savām salami desām. Daudzas no tām ir ar lielu aso piparu piedevu. Sastopoties ar apzīmējumu “čipoš”, ir jābūt uzmanīgam, jo tā ir ugunīgi asa garšviela. Otra garšvielu grupa ar apzīmējumu “čemige” (krēmīgs) ir latvietim piemērotāka. Ungāri ir pārliecināti, ka tūristiem jāpērk viņu saldumi, īpaši ķirši ar konjaku. Tiesa, gluži tādus pašus varam nopirkt arī Latvijā, iespējams, pat lētāk.
Galvaspilsēta ir nekaunīgu sieviešu pilna
Ungāru lepnums ir īpašas sugas vērši. Tieši ar šo sugu viņi ieradās Donavas ielejā un meklēja tiem ganības. Vēl stepē dzīvojošie lepojas ar spalvainiem un sprogainiem sivēniem. Tos sauc par “mangalitta”. To gaļa ir strīpiņās cauraugusi un maksā trīs reizes dārgāk nekā parastā cūkgaļa. Vēl ungāru lauku īpatnības ir Rakoči aitas, kurām ir vareni, lieli ragi.
Ungārija ir neparasti viesmīlīga un kolorīta valsts. Tas, kurš vienreiz šajā valstī viesojies, to vēlas darīt atkal un atkal. Viena no Ungārijas īpatnībām ir termālie baseini. Valsts pilsoņiem šajā ziņā ir paveicies, jo termālie minerālie baseini ir daļa no valsts ārstniecības programmas. Katrs ungārs reizi gadā saņem bezmaksas 10 dienu abonementu veselības uzlabošanai baseinā. Nosūtījumu uz to izraksta ģimenes ārsts. Lielākā daļa iedzīvotāju to patiešām izmanto. Protams, tūristiem, kuri nokļūst šādos baseinos, tur pavadītās pāris stundas nekādu labumu nedod, ja nu vienīgi līdz pažuvušas ādas atmiekšķēšanai.
Ja ziemā temperatūra ir –3 grādi, tad to uzskata par normālu, bet jau pie –5 vai –6 grādiem ungāri uzskata, ka tā ir dabas stihija. Pēdējos gados klimats ungārus nelutina, jo temperatūras svārstības ir ļoti krasas. Vasaras karstumā daudziem kokiem, īpaši platānām, nokrīt lapas. Budapeštas parkos ir daudz stādītu platānu. Šie koki nedaudz atgādina kastaņas. Vēl platānas mēdz dēvēt par bezkaunīgajām sievietēm. Nepietiek ar to, ka šie koki nomet lapas, — vasaras karstumā pilsētas vispopulārākajās vietās tās nomet arī mizu. Ungārijā lielākoties ir lapukoku meži, kuros aug ozoli un skabārži.
