Ir pagājis nedaudz vairāk par vienu gadu, un Strenču mazpilsētas vārds atkal izskanējis pa visu Latviju saistībā ar naudas lietām.
Šoreiz nav uzspridzināts bankomāts un no tā paņemta visa nauda, kā notika pērn pavasarī, Strenčos, Rīgas ielā (veikala “Lats” telpās). Tagad uzmanības centrā ir nonākusi valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” Strenču pasta nodaļa.
Neizslēdz iespēju
par citiem cietušajiem
“Lielas pārmaiņas piedzīvojis Strenču pasts. Nu jau kādu laiku tajā strādā jauna pastniece līdzšinējās darbinieces Unas Kosmanes vietā. Tieši Una tiek turēta aizdomās par vairāku pensionāru kontu iztīrīšanu. Sieviete netraucēti piesavinājusies sirmgalvju naudu aptuveni gada garumā, līdz pieķerta,” ar šādu pieteikumu otrdien, 5. jūlijā, LNT raidījumā “Degpunktā” sākās sižeta pieteikums par notikumiem Strenču pastā.
Vakar sazinājāmies ar Ivaru Auniņu, Valsts policijas Valkas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāju, kurš apliecināja, ka Strenču pasta nodaļā ir notikusi pensionāru naudas piesavināšanās no pasta norēķinu sistēmas konta (pensiju konta).
Valsts policijā šobrīd ir uzsākti pieci kriminālprocesi par pieciem šādiem naudas piesavināšanās gadījumiem pēc Krimināllikuma 179. panta 1. daļas par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies.
Lietas apstākļu noskaidrošanā iesaistījās arī “Latvijas Pasta” Iekšējā audita dienests.
Pārbaudot notikušā apstākļus, konstatēts, ka naudu, iespējams, paņēmusi pasta darbiniece, pielāgojot personu (pasta klientu, pensionāru) parakstu uz norēķinu ordera un līdz ar to nauda tikusi izņemta no konta, personai nezinot, informē Valsts policija.
Šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana. Tālāk tiks lemts jautājums par kriminālprocesa virzību.
Kaut arī “Latvijas Pasta” bijusī Strenču pasta nodaļas darbiniece piesavināto naudu cietušajiem pensionāriem atmaksājusi, tas ir tikai vainu mīkstinošs apstāklis, kas neatbrīvo no atbildības, skaidro Valsts policija.
Šobrīd ir apzināti pieci cietušie – seniori, kuriem visiem bijuši uzkrājumi “Latvijas Pasta” pensiju kontā. Policija neizslēdz iespēju, ka varētu būt vēl kāda persona, kura cietusi no Strenču pasta nodaļas bijušās darbinieces analoģiskām nelikumīgajām darbībām.
Proti, ne viens vien Strenčos dzīvojošais pensionārs izmanto iespēju saņemt pensiju skaidrā naudā no sava pensiju konta vietējā pasta nodaļā.
Seniores kontu
patukšo 10 reizes
Strenču pastā bija izveidojusies situācija, ka pēc vienas darbinieces aiziešanas no darba pasta nodaļā palika strādāt tikai viena pasta operatore – strencēniete Una Kosmane, kurai pensionāri uzticējās kā jau pazīstamam vietējam cilvēkam.
Tomēr pērnā gada nogalē vienai no pasta klientēm, strencēnietei Mirtai (uzvārdu seniora lūdza avīzē neminēt) radās aizdomas, ka ar viņas kontu kaut kas nav labi.
Lūk, ko “Ziemeļlatvijai” stāsta Mirta: “Man pasta nodaļā pensiju kontā ir neliels ieguldījums. Kādreiz arī pensija “gāja” uz to kontu, taču tagad pensiju man nes uz māju. No konta pēdējo reizi naudu noņēmu 2014. gada 4. aprīlī, un kopš tā laika kontā neesmu neko noguldījusi, ne arī no tā izņēmusi naudu. 2015. gada decembra nogalē gribēju uzzināt, cik man kontā ir naudiņas. Aizgāju uz pastu un Una (U. Kosmane – redakcijas piezīme) man teica, ka viņai neesot tādas programmas. Labi. Atkal gāju uz pastu janvārī kārtot maksājumus un atkal lūdzu izrakstu. Viņa kaut ko man izdrukāja. Taču parasti konta atlikumu izdrukā lapiņas otrā pusē, bet viņa ar roku ātri uzrakstīja summu pirmajā lappusē. Man atkal kļuva jocīgi. Līdzi bija pēdējā izdruka. Turpat, pastā, salīdzināju un skatos , – man kontā trūkst liela summa. Kā tad tā? Tādi novilkumi nekad nav bijuši. Es viņai prasu, viņa sāk stāstīt, ka tā var būt, jo droši vien kaut kādi atskaitījumi. Vakarpusē viņa zvana un raud, esot paņēmusi naudu. Beigās man iedeva konta izrakstu par 2015. gadu, un tas, ko uzzināju, mani dikti satrauca. Nauda no mana konta tikusi noņemta 10 reizes.”
To Mirta uzzināja šogad janvārī. U. Kosmane viņai naudu tūlīt arī atdevusi.
“Strenči nav lieli. Unas vecāki un vecvecāki ir cienījami cilvēki, tāpēc par notikušo sākumā noklusēju. Taču vēlāk Strenčos dzirdēju runājam, ka bijuši arī citi gadījumi, tāpēc uzrakstīju “Latvijas Pastam”, jautāju, vai tā drīkst pasta nodaļā rīkoties un ar kādām tiesībām pasta darbiniece vilto manu parakstu. Tad arī pasts sāka to jautājumu risināt,” piebilst Mirta.
Piesavinās zārka naudu
Strenču pensionāre Austra to, ka vietējā pasta nodaļā kaut kas nav kārtībā, uzzinājusi šovasar, 8. jūnijā. “Aizgāju uz veikalu, dzirdu – cilvēki runā, ka Una apzagusies. Man pastā uz konta bija naudiņa. Kā jau visi veci cilvēki krāju zārka naudu, vai arī, ja gadītos nonākt slimnīcā, lai būtu, no kā paņemt,” stāsta Austra.
Arī viņa ir Strenču pasta nodaļas kliente: reizi mēnesī tur skaidrā naudā izņem pensiju. Padzirdot nepatīkamos jaunumus, Austra aizgājusi uz pasta nodaļu un palūgusi konta izrakstu (U. Kosmane pastā tad jau vairs nestrādāja – redakcijas piezīme).
“Atklāju šokējošas lietas. No manas iekrātās naudiņas kontā bija palicis tikai mazliet. Rakstīju iesniegumu “Latvijas Pastam” un pieprasīju pārskatu par 2015. gadu un šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Izdrukā paskatījos – tajā un tajā datumā izņēmu pensiju, un tajā pašā dienā no mana konta ir vēl izņemta nauda, un tā pusotru gadu, gandrīz katru mēnesi gan pa nelielām, gan lielām summām, – te 10, te 50 vai pat 400 eiro. Es nesaprotu, kā pasts pieļāva to, ka Una varēja noviltot manu parakstu. Kad ņēmu pensiju, viņa man deva izdruku. Pasaku, cik daudz naudas es ņemu, un man paliek orderis (kases izdevumu orderis – redakcijas piezīme), kas man jāparaksta. Tad, kad viņa ņēma atkārtoti naudu no mana konta, viņai orderis bija vēlreiz jāparaksta,” stāsta Austra.
Naudu U. Kosmane viņai esot atdevusi, pārskaitot uz kontu, un personīgi arī atvainojusies, – neesot tā gribējusi, tā esot sanācis.
“Es gan Unai teicu: “Kā tu domā tagad dzīvot Strenčos?” Mēs visi – pensionāri, kuri krāj pensiju PNS (pasta norēķinu sistēmas) kontā, uzticējāmies “Latvijas Pastam”. Arī man pat prātā neienāca doma, ka konta stāvoklis jākontrolē. Una taču ir vietējā, strencēniete,” Austra joprojām ir šokēta par notikušo.
Strenčos spriež, ka, iespējams, naudas piesavināšanās notikusi ar domu, ka visi vecie cilvēki reiz aiziet viņsaulē un pēc viņu nāves tuvinieki redzēs tikai konta atlikumu un nez vai pieprasīs izdruku par kontā veiktajām darbībām. Turklāt kas tad vairs pierādīs, ka naudu no konta nav noņēmis pats pensionārs?
Pasts mierina: nauda ir drošībā
Uz jautājumu, kāpēc bijusī pasta darbiniece nolēmusi patukšot senioru pensiju kontus, mums atbildes nav, jo neizdevās sazināties ar U. Kosmani, nezinot viņas tālruņa numuru. To lūdzām vienam no viņas tuviniekiem, taču saņēmām atteikumu ar piebildi, ka Una noteikti nevēlēsies sniegt komentārus par notikušo.
“Ziemeļlatvija” arī atgādina, ka tiesa šajā Strenču pasta lietā vēl nav notikusi un tikmēr spēkā, kā jau visās krimināllietās, ir nevainīguma prezumpcija, arī attiecībā uz Unu Kosmani. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Tikmēr strencēnieši tik un tā jau tagad izsaka savu vērtējumu. “Joprojām nevaru saprast, kāpēc Una tā rīkojās. Viņas ģimenei ir pietiekami labi apstākļi. Vismaz neizskatījās, ka viņi dzīvotu trūcīgi. Acīmredzot nevienam nevar uzticēties,” spriež strencēniete Mirta. Naudu viņa tāpat glabās “Latvijas Pasta” pensiju kontā, taču tagad ir apņēmusies regulāri pārbaudīt konta stāvokli.
VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš intervijā “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka uzņēmumā “Latvijas Pasts” klientu naudas līdzekļi atrodas pilnīgā drošībā, jo jebkādas nestandarta kustības klientu kontos fiksē attiecīgas sistēmas un procesus uzrauga iekšējās drošības dienests.
Arī minēto ārkārtas situāciju fiksējuši paši “Latvijas Pasta” darbinieki, nekavējoties to novēršot, pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku un paralēli vēršoties Valsts policijā, aicinot uzsākt izmeklēšanu par iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
“VAS “Latvijas Pasts” strādā vairāk nekā 4000 darbinieku, un cilvēciskā faktora līmenis ir ļoti augsts, diemžēl ne vienmēr, pieņemot cilvēku darbā, iespējams uzreiz fiksēt viņa godīguma pakāpi, ja šāda informācija neparādās darba gājuma ierakstos no iepriekšējo darba devēju puses. Kaut gan finansiāli zaudējumi konkrētajā situācijā nevienai no pusēm netika nodarīti, “Latvijas Pasta” viens no mērķiem, vēršoties Valsts policijā, bija jebkādu iespējamu negodīgu darbību novēršana nākotnē.
Paralēli jau ieviestajiem un efektīvi funkcionējošajiem Pasta norēķinu sistēmas kontroles mehānismiem, kas savu operativitāti pierādīja arī konkrētajā situācijā, patlaban tiek izstrādāti papildu uzraudzības rīki, kas ļaus vēl ātrāk automātiski fiksēt jebkuru kustību norēķinu sistēmā. Tāpat kā līdz šim, “Latvijas Pasts” arī turpmāk būs uzticams klientu sadarbības partneris visā valsts teritorijā,” uzsver K. Krūmiņš.
