177. turpinājums. Bet dabas draugiem paveicās tajā ziņā, ka šis virsuzrauga pienākums sākotnēji tika uzticēts Pēterim Strautmanim, patiesam dabas vērtību izpratējam un Latvijas patriotam.
177. turpinājums
Bet dabas draugiem paveicās tajā ziņā, ka šis virsuzrauga pienākums sākotnēji tika uzticēts Pēterim Strautmanim, patiesam dabas vērtību izpratējam un Latvijas patriotam. Tieši Strautmanim jāpateicas, ka mums tapa Gaujas Nacionālais parks. Nedaudz vēlāk gan viens cits no varasvīriem bija piedraudējis, ka tādu nevajadzīgu veidojumu varot arī likvidēt, šis cilvēks bija iedomājies, ka ar aizsardzības režīmu tiek izniekota zeme, uz kuras varētu izaudzēt tik un tik mājlopu. Bet gluži tik bezatbildīgi vairs rīkoties nevarēja neviens.
Kad beidzu savas darba gaitas izglītības nodaļā, skolu labā izdarīju savu pēdējo pakalpojumu. Nesen bija iznākusi grāmata par vecajiem muižu parkiem. Botāniskā dārza darbinieku veiktā parku inventarizācija bija veikta visai rūpīgi, bet mirstīgo cilvēku izpratnei traucēja tas apstāklis, ka visi kokaugi reģistrēti ar zinātniskajiem nosaukumiem. Tā kā jau nedaudz pārzināju dendroloģijas pamatus, tad par katru no parkiem sastādīju gan vietējo, gan introducēto kokaugu uzskaitījumu latviešu valodā, ko izdalīju skolām. Lai cilvēki zinātu, kādas vērtības aug viņu tiešā tuvumā. Ceru, ka vismaz dažos gadījumos skolotāji manis sagatavotos materiālus izmantoja. Nelaime tikai tā, ka gadu gaitā skolotāji mainās, un katrs jaunatnācējs daudzas gudrības sāka apgūt no nulles.
Vienlaikus nodarbojos arī ar rakstniecību, un dzīvās dabas tēma man bijusi tuva arī dzejā. Izlaist dabas skaistumu caur savu dvēseli – tas bija mans apzināti izvēlētais ceļš, kad rakstīju dzejoļus pieaugušajiem un jo sevišķi bērniem. Tādā tonalitātē tapa arī mans miniatūru un tēlojumu krājums “Zemes balsis”.
Turpmāk vēl.
