Kaut arī atkal atgriezies silts un saulains laiks, Tepera ezerā Smiltenē peldsezona ir noslēgusies.
Kaut arī atkal atgriezies silts un saulains laiks, Tepera ezerā Smiltenē peldsezona ir noslēgusies.
Pārbaudot no iedzīvotājiem saņemto informāciju, Valmieras reģionālās vides pārvaldes speciālisti Teperī, bērnu un pieaugušo peldvietā pie tilta, konstatēja zilaļģes. Nav izslēgts, ka šie augi ir arī citur ezerā.
Pirmdien pēcpusdienā Smiltenes pilsētas domes speciālisti vairākās vietās pie ezera izlika uzrakstus ar brīdinājumu: “Tepera ezera peldvietās peldēties aizliegts”.
Tīrs ūdens virspusē vēl neko nenozīmē
Smilteniešus un pilsētas viesus ievērot aizliegumu un neriskēt ar savu veselību aicina gan vietējā pašvaldība, gan vides pārvalde, Valsts sanitārā inspekcija un Sabiedrības veselības aģentūra.
Zilaļģes parasti savairojas pēc karstuma perioda un ziedēšanas laikā ūdenī var izplatīt potenciāli indīgas vielas (toksīnus). Pēc iekļūšanas organismā tās var izraisīt cilvēku vai mājdzīvnieku saslimšanu. Saindēšanās gadījumā ar zilaļģu toksīniem pirmās klīniskās izpausmes var būt organisma vispārējs vājums, vemšana, slikta dūša, reiboņi, kā arī vēdersāpes un caureja. Var rasties alerģiskas reakcijas. “Peldoties šādā ūdenī, visvairāk ir apdraudēti bērni, jo viņiem ir maiga āda,” brīdina Modesta Savule, Valsts Sanitārās inspekcijas Valkas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja.
Taujāta, cik ilgi cilvēki nedrīkst peldēties Teperī, M. Savule uzsver, ka šajā ezerā peldsezona faktiski ir beigusies. Pat tad, ja ūdens virsējos slāņos vairs nav redzamas zilganzaļās aļģu daļiņas, tās joprojām atrodas ezerā – tikai ir nogrimušas dibenā un turpina izdalīt toksīnus.
“Visbīstamākās cilvēka veselībai zilaļģes ir tad, kad sabrūk, jo šajā laikā tās pastiprināti izdala toksīnus. Process ilgst vairākas nedēļas. Ja kāds ignorē brīdinājumu un turpina peldēties, tas ir uz viņa atbildību,” uzsver speciāliste.
Pašvaldība meklēs, kur veikt analīzes
Neviena valsts iestāde “Ziemeļlatvijai” konkrēti nedara zināmu, kas uzraudzīs peldvietas stāvokli zilaļģu sakarā (plašāk par to lasiet laikraksta 2. lappusē). Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) Teperī pārbauda tikai bakterioloģisko piesārņojumu un zarnu nūjiņas grupas baktērijas. “Pirms nedēļas veiktās analīzes apliecināja, ka Teperī viss tobrīd bija normas robežās. Nebija ne bakterioloģiskā, ne ķīmiskā piesārņojuma,” pirmdien laikrakstu informēja SVA speciāliste Rasma Grauda.
Acīmredzot situācija būs jākontrolē Smiltenes pilsētas domei. LR Ministru kabineta noteikumi nr. 300 paredz, ka par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes un pludmales izmantošanas drošību, to uzturēšanu kārtībā un peldvietu higiēnas prasību ievērošanu ir atbildīga attiecīgās teritorijas pašvaldība, ja peldvieta neatrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā.
“Cerams, mums izdosies tepat Latvijā atrast iestādi, kas savā laboratorijā veiks Tepera peldvietu ūdens paraugu analīzes, jo mutiski apgalvojumi par zilaļģēm mūs neapmierina,” saka Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis. Viņš arī sola, ka pašvaldība sekos līdzi tam, kas notiek Teperī.
Zilaļģes “baro” arī piesārņojums
Speciālisti pieļauj, ka zilaļģu savairošanos Teperī varētu būt veicinājis ne tikai karstais laiks, bet arī, piemēram, piesārņojums, kas dod papildu barības vielas augiem. Tāda veida piesārņojums, piemēram, ir kanalizācijas notekūdeņi. Smiltenes dome uzdos pašvaldības uzņēmumam “NKUP” pārbaudīt kanalizācijas tīklus privātmāju rajonā Meža un Dakteru ielā pie Tepera ezera.
U. Rudzītis arī norāda, ka Launkalnes pagasta Saltupos (vasarnīcu, māju un mazdārziņu rajons – redakcijas piezīme) netālu no Abula upes dārza mājas tiek pārbūvētas par dzīvojamām mājām, bet centralizēti kanalizācijas tīkli tur nav izbūvēti.
Pieminot piesārņojumu, “Ziemeļlatvija” jūnija sākumā rakstīja, ka iedzīvotāji atraduši beigtas zivis Abula upē, vietā, kur tā ietek ezerā. Upes līcīšos aiz zālēm vietumis bijuši redzami eļļaini plankumi.
