Ārzemniekiem, kuri iepriekš nav bijuši Latvijā, par mūsu valsti nereti izveidojies negatīvs priekšstats. To lieliski izdevās apgāzt Grundzāles pamatskolas kolektīvam, uzņemot starptautiskā projekta dalībniekus no septiņām partnervalstīm.
Skolotājus no Turcijas, Bulgārijas, Francijas, Itālijas, Norvēģijas, Ziemeļīrijas, Rumānijas skolām un Grundzāles pamatskolas vieno kopīgs projekts “Spēles – tilts starp trim paaudzēm”. Jūnijā partnervalstis uzņēma Grundzāles pamatskola, lai kopīgi klātienē pārrunātu pirmajā gadā paveikto un vienotos par darāmo nākamajā. Tikpat būtiski ir iepazīstināt viesus ar vietu, kurā dzīvojam, tradīcijas, ko izkopjam, un lietas, ar ko varam būt lepni.
Grundzāles pamatskolas skolotāja, Erasmus+ projekta koordinatore Dace Kalniņa stāsta, ka triju dienu vizīte sākās ar ārvalstu kolēģu iepazīstināšanu ar skolu. “Ārzemniekus īpaši priecēja radio mezgls, slēpju bāze un sakoptais zaļums ap skolu. Viesi nevarēja vien beigt jūsmot par skolēnu sniegto koncertu un tautisko deju nodarbībām brīvdabas estrādē. Viņi gribēja zināt skolotājas Daigas Gulbes īpašo noslēpumu, kā padsmitniekus puišus var pierunāt dejot tautiskās dejas, jo tāds fenomens kā Grundzāles pamatskola, kurā dejo 75 procenti bērnu, ir apskaužams,” teic D. Kalniņa.
Izrādījās, ka šī ir viena no daudzajām lietām, kas patīkami pārsteidza ārzemniekus. Izejot nelielu loku pa Grundzāli un pakavējoties dabas takā pie Palsas, turku kolēģi brīnījās un pat apskauda, ka tik mazā ciemā tiek nodrošināts teju viss pilnvērtīgai dzīvei.
Tā kā projekts radīts, lai veidotu tiltu starp trim paaudzēm, tad viesiem savu amata prasmi rādīja Grundzāles pamatskolas divu skolēnu ģimenes. Kopā cepti pīrāgi un gatavots Jāņu siers ārzemniekiem bija unikāla pieredze. “Gan pīrāgi, gan siers tika notiesāts ar gardu muti. Vakaru pavadot Apes novada “Grūbēs”, ķerot zivis un vērojot stārķus, viesi izteica domu, ka saprotot, kādēļ latvieši esot tik mierīgi un nosvērti. Dzīvojot tik tuvu dabai, tu citāds nemaz nevari būt,” atklāj projekta koordinatore Grundzāles pamatskolā.
Nākamajā dienā pēc grundzāliešu iestudētā leļļu teātra “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” noskatīšanās, projekta dalībnieki devās uz pieņemšanu pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa, bet pēc tam iepazina Smiltenes tehnikumu un apmeklēja saulgriežu pasākumu Līgo kalnā.
Savukārt noslēdzošā vizītes diena bija veltīta galvaspilsētas iepazīšanai un vakaram pie jūras. Tieši todien Vecrīgā notika Zāļu tirgus, kurā varēja sasmelties latvisko līdz sirds dziļumiem un atbilstoši maka biezumam – maize, linu apģērbi, medus, koka izstrādājumi, keramika, dzintars, kvass, alus un uz lielās skatuves mūzika un dejas. “Mūsu ciemiņi redzēja pat premjerministru Māri Kučinski mierīgi ejam pa ielu, kas turkiem šķita kā redzēt gandrīz vai Dievu staigājam pa zemes virsu tik tuvu vienkāršiem ļaudīm. Arī Vecrīgas arhitektūra un šaurās ieliņas, baznīcas, Brīvības piemineklis, Saeima lika kārtējo reizi teikt, ka Latvija un Rīga ir ļoti skaista un apbrīnas vērta zeme. Bet vakars pie jūras, dziedot latviešu, franču, itāļu, bulgāru dziesmas, baudot saulrietu, piepildīja visus ar pozitīvām emocijām,” atmiņās par piedzīvoto dalās D. Kalniņa.
Viņa pateicas visai Grundzāles pamatskolas saimei, kas palīdzēja vizītei būt emocionāli bagātai. Rādot un stāstot par Smiltenes novadu un valsti, nemanot izdevās mainīt lielākajā Eiropas daļā vēl joprojām valdošo priekšstatu par Latviju kā atpalikušu zemi. “Turkiem šī bija pilnīgi citāda pieredze. Itāļi iemīlēja Latviju, novērtējot tās folkloras tradīcijas, puķu vainagus, dejas un tautas tērpus. Skolotāja no Francijas šo sauca par apbrīnojamu vizīti, kuras laikā izdzīvoti daudzi laimīgi mirkļi,” gandarīta ir D. Kalniņa.
