Vietējā pašvaldība, domājot par novada ekonomisko izaugsmi un vairāku desmitu jaunu darba vietu radīšanu, nolēmusi Valkā, Lauktehnikas dzīvojamā rajonā, nojaukt divus bijušos dzīvojamos namus, kas jau ilgāku laiku stāv tukši un pamesti. Lai ēkas neizdemolētu, logiem priekšā aizsistas plāksnes. Namu vietā novada dome cels divas jaunas ražošanas ēkas.
Lai iecerētais process virzītos uz priekšu, bija jāpanāk vienošanās un jāatpērk viens dzīvoklis nojaucamajā mājā, lai cik tas dīvaini nebūtu, no Saulkrastu pašvaldības. Pēc garām sarunām novada dome par 1200 eiro iegādājās neapdzīvoto dzīvokli Varoņu ielā 37a. Jāpiebilst, ka pati divstāvu ēka ar pārējiem dzīvokļiem jau pieder pašvaldībai.
Dzīvokļa iegāde –
par “sviestmaizi”
Novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka savulaik šo dzīvokli vairāk nekā par diviem tūkstošiem latu Saulkrastu pašvaldība iegādājās kādam iedzīvotājam ar nolūku viņu pārcelt uz dzīvi Valkā. Uzzinot, ka novada dome nolēmusi šeit uzsākt ekonomisko darbību un tāpēc nojaukt ēkas, loģiski, ka dzīvokļa juridiskais īpašnieks vēlējās atgūt pēc iespējas lielāku daļu ieguldīto līdzekļu. Lai pirkšanas – pārdošanas darījums notiktu ar iespējami izdevīgākiem noteikumiem valcēniešiem, V. A. Krauklis nolēma pieaicināt īpašuma novērtētāju. Ilgāku laiku papētot vietējo dzīvokļu tirgu, īpaši labiekārtotu dzīvokļu cenas šajā pilsētas daļā, jāteic, ka dome šo īpašumu iegādājusies par “sviestmaizi”. Lauktehnikas rajonā dzīvokļus, atkarībā no istabu skaita, pārdod, sākot vidēji no trīs līdz četriem tūkstošiem eiro. Mājokļus ar kvalitatīvu remontu un nomainītām komunikācijām – pat vēl dārgāk. Taču, salīdzinot ar nekustamā īpašuma cenām kaimiņnovados – Smiltenē un Valmierā –, Valkā dzīvokļu cenas joprojām ir smieklīgi zemas.
Pašvaldības vadītājs neslēpj, ka pašlaik Lauktehnikas iedzīvotāju sastāvs ir visnotaļ raibs, taču viņš cer, ka līdz ar ražošanas paplašināšanos šajās mājās nomainīsies “publika”. Nav nekāds noslēpums, ka vairākus gadus novada dome savos īres dzīvokļos izmitināja ne to pašu labāko sabiedrības daļu. Arī pārējo pilsētas iedzīvotāju vidū valda uzskats, ka šajā rajonā vairāk nekā citviet koncentrējušies cilvēki, kuri pastiprināti lieto alkoholu, nekur nestrādā un ir pabijuši ieslodzījumā.
Tiek domāts arī
par kafejnīcu un veikalu
Nojaukto namu vietā pašvaldība būvēs divus jaunus ražošanas korpusus, kurus pēc tam iznomās šajā teritorijā jau aktīvi strādājošajiem ražošanas uzņēmumiem – SIA “Pepi Rer” un SIA “efn Nord”. Pašvaldība jau ir pasūtījusi tehniskos projektus ražošanas korpusu izbūvei, un, visticamāk, jau nākamgad tiks uzsākta to celtniecība. V. A. Krauklis liek lielas cerības uz šo projektu, jo tas ne tikai atrisinās aktuālo jautājumu par darbavietu trūkumu, bet arī, iespējams, ļaus valcēniešiem, kuri pašlaik atraduši darbu igauņu pusē, strādāt Valkā. Taču pašvaldībai jārēķinās, ka katru gadu igauņi būtiski palielina minimālo darba algu. Pašlaik tā ir noteikta 430 eiro mēnesī, kamēr Latvijā – tikai 370 eiro. Valcēnieši jau berzē rokas, ka nākamgad Igaunijā tā solās pieaugt līdz pat 490 eiro. Ja tomēr pašvaldības centieni atvilināt valcēniešus no kaimiņzemes strādāt savā pašvaldībā izrādīsies velti, tās būs darba vietas apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, kuri – vairums īrējot mājokļus – pārceļas uz dzīvi pilsētā ar mērķi nopelnīt iztiku. Tas nav nekāds pārsteigums, jo pēdējā laikā visā Latvijā ir tendence iedzīvotājiem plūst uz pilsētām, kur tomēr ir vairāk iespēju atrast darbu. Pagastā, ja paveicas, var laimēties dabūt darbu pašvaldībā, skolā vai bērnudārzā, pasta nodaļā, ja tāda vēl ir, un gateros. Tas arī viss.
Vēl viens būtisks priekšnoteikums, lai šajā pilsētas daļā uzlabotos dzīves kvalitāte un ikdienā nepieciešamo pakalpojumu pieejamība, ir kādas sabiedriskās ēstuves un pirmo nepieciešamības preču veikala atvēršana. Jau ilgus gadus Lauktehnikas rajonā veikala nav. Arī šī problēma, sadarbojoties SIA “Pepi Rer” valdes priekšsēdētājam Imantam Šteinam ar vietējo varu, tikšot risināta. Proti, divstāvu ēkā, kas atrodas ielas malā netālu no autobusu pieturas iepretim Varoņu ielas 37a mājai, kura pieder I. Šteinam, otrajā stāvā varētu būt neliela ražotne, bet pirmajā – kafejnīca un tirgotava. V. A. Krauklis cer, ka šim mērķim izdosies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. ◆
