Padomju laikos kompartijas funkcionāriem bija specapkalpošanas poliklīnikas.
Tagad, šķiet, tas atkārtojas. Pacienti, kuriem naudas netrūkst un kuri ieņem augstus amatus, jau nodēvēti par VIP pacientiem jeb īpašiem cilvēkiem. Tikai nu vairs nav klusēšanas laiks, un cilvēki protestē pret šādu kārtību, kas dažiem ļauj saņemt medicīnas pakalpojumus ārpus rindas un kvotām. Nesen tautas neapmierinātības dēļ demisionēja veselības ministrs, kuram ārpus kārtas veica maznozīmīgu operāciju.
Ir vēl kāda atšķirība. Ja agrāk ārsti bija spiesti pieņemt šo kārtību, jo valdīja varas diktāts, tad tagad viņi paši vēlas apkalpot VIP pacientus, jo tie maksā pilnu samaksu par pakalpojumu. Presē jau izdaudzinātā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurā veselības ministrs ārstējās, plāno izveidot jaunu kārtību, lai varētu apkalpot VIP pacientus, tā lai neviens to neuzzinātu. Pēc šī plāna nokļūšanas atklātībā gan slimnīcas valdes priekšsēdētāja taisnojās, ka ir pārprasta.
Jāmaksā arī vienkāršajai tautai, tikai mazāk, un vēl ir jāgaida rindā. Taču medikamenti arī ir dārgi un ne visām zālēm daļu kompensē valsts. Faktiski nozari var saukt par lielu biznesu. Tā pamatā ir cilvēka veselība un dzīvības glābšana, kas vienkāršai tautai ir apdraudēta, jo daudziem arī mazāka maksa nav pa spēkam. Nesen televīzijā ziņoja, ka ārsts pavirši aplūkojis bērnu un sūtījis atpakaļ uz mājām, jo viņam it kā nekas nekaišot, bet mazajam brīdi vēlāk plīsusi aklā zarna. Iespējams, mamma nebija pratusies laikus izvilkt maku.
Jautājums ir tāds – kādēļ tautas ievēlētie politiķi nestrādā tā, lai visi medicīnas pakalpojumi visiem būtu pieejami. Publiski gan sola, ka drīz, pavisam drīz, bet paši pieņem kā saprotamu pašreizējo sistēmu. Jo to var atļauties apiet?
