“Augt un attīstīties kā bambusam! Trikāta – tās ir stabilas tradīcijas, bet ražošanā nepārtraukti ir jāiet lieliem soļiem uz priekšu,” tā par “Trikātas siera” nākotni saka tās ražošanas direktors Arnis Škoba.
“Augt un attīstīties kā bambusam! Trikāta – tās ir stabilas tradīcijas, bet ražošanā nepārtraukti ir jāiet lieliem soļiem uz priekšu,” tā par “Trikātas siera” nākotni saka tās ražošanas direktors Arnis Škoba.
Trikātieši siera svētkos, kas šogad notika Ventspilī, saņēma medaļu par saviem preztižākajiem ražojumiem – “Trikātas Rokforu” jeb “Trikātas Blu”, bet apmeklētāju un pat Latvijas pavāru karaļa Mārtiņa Rītiņa atzinību un uzslavas guva jaunums – “Kazlodītes”.
Trikātieši kopā ar Smiltenes kolēģiem piedalījās tradicionālajā Latvijas novadu Siera dienā, kas šogad notika jau sesto gadu pēc kārtas, bet pirmo reizi – Kurzemē.
Siera dienu, kas ir svētki vienam no lieliskākajiem produktiem – sieram – tā ražotājiem un ēdājiem, rīko biedrība “Siera klubs”. “Ventspilī pasākums pulcēja 15 lielus un mazākus siera ražotājus no Vidzemes, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Rīgas. Apmeklētāju bija neskaitāmas reizes vairāk – daudzi tūkstoši.
“Vispirms jau tā bija mūsu produkcijas popularizēšana. Ventspilī vienviet pulcējās ap 20 tūkstošiem cilvēku, un ir patīkami, ka arī Kurzemē zina, kas ir Trikāta un kādus sierus mēs ražojam,” stāsta A. Škoba. Kurzemnieki tika iepazīstināti arī ar jaunumu – “Kazlodītēm”. Tās sāktas ražot pavisam nesen – jūnijā – un top no 50 procentiem govs un 50 procentiem kazas piena. Produkta radītāja ir “Trikātas siera” tehnoloģe Raisa Jablonska. “Kazlodītes” ir svaigais mīkstais siers, kas īpaši labi garšojot, uzsmērēts uz rupjmaizes.
Šādos svētkos, kad ar saviem ražojumiem dižojas gandrīz visi siera ražotāji, savai gaumei garšīgākos sierus mēģina atrast ne vien tūkstošiem cilvēku, bet arī labākie Latvijas pavāri. Viņu uzmanība vairāk pievērsta jaunumiem. Pagaršojot trikātiešu jaunumu, M. Rītiņš smējies – kazlodīte bijusi tik garšīga, ka kāds jau pirms viņa to no kociņa nočiepis, jo brīdī, kad viņš kārtējo gardumu vēlējies likt mutē, kociņš bijis jau tukšs.
“Trikātas siera” tirdzniecības aģente Līga Kļaviņa arī pozitīvi vērtē siera svētkus. Viņa atzīst, ka tirgošanās un trikātiešu ražojumu popularizēšana ir viņas sirdslieta. “Patīk runāties ar cilvēkiem, paskaidrot,” stāsta Līga. Ventspilī pie trikātiešu stenda visas dienas garumā stāvējusi rinda un abām divām pārdevējām darba nav trūcis.
Arī “Smiltenes piens” pārdošanas menedžeres Lindas Puķītes vērtējums ir līdzīgs. “Pasākums ļoti labs, apmeklēts. Cilvēku daudz. Pašiem gan neiznāca no svētkiem neko daudz redzēt, jo pircēji visu laiku stāvēja rindā. Produkcija apmeklētājiem bija pazīstama, jo esam RIMI tīklā,” stāsta L. Puķīte. Īpaša interese esot bijusi par lauku biezpienu un Latvijas sieru. Smilteniešu Latvijas siers svētkos ieguva medaļu kā latviskākais siers.
Dienas garumā visi baudīja apmēram 70 siera šķirņu, klausījās koncertus, aplaudēja konkursu “Stiprinieks” un “Lielais vēders” dalībniekiem, sajūsminājās par “sierīgo” tērpu skati,” notikumus svētkos komentē pasākuma organizatore, biedrības valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.
Viņa akcentē, ka šos svētkus pelnīti dēvē par tautas svētkiem, jo uz tiem pulcējas ne tikai siera ražotāji, bet arī ļaudis no visiem novadiem, lai lieliski pavadītu laiku. Ik svētkos organizatori cenšas apmeklētājus pārsteigt ar kaut ko vēl nebijušu. Ir uzcelts piemineklis un sešas skulptūras sieram, būvēti augsti siera kalni un pīti siera vainagi, organizētas sacensības par to, kurš siera ritulis aizripos visātrāk un vistālāk, izcepta simts metru gara siermaize, 555 kilogramus smaga siera torte, uzgleznotas vairāk nekā 50 gleznas par sieru, kronēts siera karalis un notikušas daudzas citas interesantas lietas.
Šogad uzņēmuma “Augstceltne” šefpavārs Juris Karlsons svētku dalībniekiem cepa saldus un gardus siera klučus jeb kūkas ar sieru.
“Vieni svētki izskan, un es jau domāju par nākamajiem. Precīzāk – meklēju ideju, un tai ik reizi ir jābūt nebijušai, lai cilvēkiem būtu interesanti,” uzsver J. Karlsons. Šogad viņš nolēmis izmantot svētku ģenerālsponsora – akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” – Edamas sieru, ko sāka ražot pagājušā gada nogalē. Šīs siera šķirnes dzimtene ir Nīderlande, un tas ir Holandes siera priekštecis. Tieši Edamas siers bija izmantots lielākajā daļā no ceptajiem klučiem, ko baudīja Ventspils svētku apmeklētāji. Pārējos bija izmantoti uzņēmumu ražojumi, kam piešķirta “Zaļās karotītes” zīme, tai skaitā arī uzņēmumos “Smiltenes piens” un “Trikātas siers” ražotie.
Labi, gaiši un smaidīgi – tā īsumā var raksturot tikko pagājušos Siera svētkus. Tie nākamgad notiks pavisam tuvu pie Rīgas – Mālpilī. “Tas nozīmē, ka arī rīdziniekiem būs iespēja apmeklēt Siera dienu un vienviet iepazīties ar visiem Latvijā ražotajiem sieriem,” informē V. Davidanova.
