Īsi pirms svētkiem, kurus svin katrā kārtīgā sētā, dodamies pie viena no 56 657 Jāņiem. Ciemojamies smiltenieša Jāņa Reimaņa vecāku sētā, kur katru gadu uz svētkiem pulcējas vairāku paaudžu līgotāji un jāņubērni.
“Kad vēl nebija bērnu, Jāņos braucām uz jūru un atpūtāmies kopā ar draugiem, tagad lielākoties pulcējamies šeit pie vīra vecākiem Lauras un Gunta. Jānis pagalmā uzcēlis nojumi, kur klājam svētku galdu. Maltītes gatavošana vienmēr tiek uzticēta Jāņa mātei, es vairāk radu svētku noskaņu, izpušķojot vietu. Otro gadu neatņemama šo svētku sastāvdaļa būs zapiņa pušķošana. Atceros, kā pagājušajā vasarā ar to braucām cauri pilsētai. Cilvēki atskatījās, smaidīja un māja mums,” stāsta Jāņa Reimaņa sieva Liene.
Viņa ir tā, kas katru reizi padomā par vienotu vizuālo tēlu. Vienu gadu gan paši, gan vīra vecāki, gan arī Elīza, kurai tolaik bija tikai divi gadiņi, tradīcijām bagātos svētkus svinēja, tērpušies tautas tērpos. Šoreiz būs mazliet citādi. Nesen internetā Liene ieraudzījusi krekliņus ar ozollapu vainagiem un uzrakstu “Līgotājs!”, tie acumirklī iepatikušies. “Pasūtīju visiem vienādus krekliņus un mazajam Filipam bodiju. Tad es domāju, kā mēs tā fotografēsimies – visiem vienādi krekliņi, bet kājās katram kaut kas cits? Vienā dienā piesēdos pie šujmašīnas un uzšuvu sev un meitiņai svārkus, bet dēlam bikses. Jānim, kā jau gaviļniekam, baltas svētku drānas,” stāsta Liene, kas ir čakla rokdarbniece.
Ja reiz pieminam gaviļniekus, jautāju Jānim, kā tad īsti ir, – vai šajā rosīgajā laikā cilvēkiem nepiemirstas, ka 24. jūnijs ir vārda diena? “Jāņus tikai retu reizi aizmirst apsveikt, bet Līgas – daudz biežāk. Mēs svētkus svinam 23. jūnijā, bet 24. jūnijā ģimene man sagādā vārda dienas pārsteigumu, kas arī rada svētku sajūtu. Starp citu, savulaik mēs te apkārtnē bijām septiņi Jāņi, vecākiem joprojām kaimiņos dzīvo viens Jānis,” teic latviskākā vārda īpašnieks.
Lai lustīgi un neaizmirstami šie svētki ikvienam Latvijas iedzīvotājam, bet jo īpaši – visām Līgām un Jāņiem!
