Kopš vakardienas Cērtenes pilskalnā, Smiltenē, uzradies jauns iemītnieks – priesteris Indriķis, kuru skatīties jādodas uz Priesterkalnu Klievezera malā (kalnā otrpus ceļam).
Priestera tēlu no ozolkoka darinājis smiltenietis koktēlnieks Guntis Priedīte. Viņa roku darbs ir arī pērnā gada vasaras saulgriežos Cērtenes pilskalna virsotnē novietotās divas cita koka skulptūras: senlatviešu karavīrs Miervaldis un koklētāja Liene.
Ieintriģēja senā Tālava
Vakar Priestera kalnā atklāja jaunu – šoreiz priestera skulptūru, dodot tai vārdu Indriķis par godu latviešu Indriķim: Imeras latviešu katoļu draudzes priesterim, tulkam un pirmās Latvijā ap 1220. gadu sarakstītās hronikas autoram. Vēstures avotos nav atrodamas liecības par Indriķa dzimšanas vietu un laiku. Taču ir pieņēmumi, ka viņš varēja būt viens no līvu labiešu dēliem, kurus bīskaps Alberts 1200. gadā lika aizvest uz Vāczemi par ķīlniekiem, ārzemēs izskoloja par garīdzniekiem un nosūtīja atpakaļ uz līvu un letu zemēm.
Ideju par koka skulptūrām Miervaldi, Lieni un Indriķi Cērtenes pilskalnā izlolojis Guntis Priedīte sadarbībā ar smilteniešiem Andu un Jāni Dingām, kuri darbojas fondā “Krustceles”. Šis fonds apsaimnieko pilskalna teritoriju.
Kad pirms 26 gadiem klajā nāca rakstnieka Jāņa Mauliņa vēsturisks romāns “Tālava” par senlatviešu dzīvi un cīņu pret iebrucējiem 12. un 13. gadsimtā, grāmatu ar interesi izlasīja arī Guntis Priedīte, jo tajā bija pieminēts Cērtenes pilskalns. Tas, tāpat arī Smiltenes novadpētnieka Jura Zušmaņa raksti par Cērtenes pilskalnu, Gunti Priedīti tolaik, ap 2000. gadu, ieintriģēja un jau tad viņš kādā intervijā esot atzinis: žēl, ka Cērtenes pilskalnam nav apsaimniekotāja, jo tad varētu tur uzstādīt koka skulptūras, līdzīgi kā Tērvetes dabas parkā.
Laiks ir pagājis, Cērtenes pilskalns tiek apsaimniekots un sakopts, un Guntis Priedīte atkal ķersies pie darba, lai nākamgad pilskalnā varētu uzstādīt nākamo skulptūru. Izejmateriāls – ozola stumbrs – jau ir sagādāts, un arī par skulptūras tēlu ir ideja, tikai tā netiek atklāta, lai saglabātu intrigu.
Sniedz latvisko sajūtu
Priestera Indriķa skulptūras uzstādīšanai ir izvēlēts Priesterkalns, kas 12. gadsimtā bijis viens no Cērtenes pilskalna tālākajiem aizsardzības un novērošanas posteņiem un ziemeļaustrumu virzienā – arī komandpunkts, kur, iespējams, atradies taurētājs. Ir arī leģenda, ka šis kalns bijusi svētnīcas vieta ar spēcīgi koncentrētu enerģiju, kur vairāk darbojušās priesterienes.
Lai priestera Indriķa koka tēls jaunajās mājās justos ērti un droši, skulptūrai Jānis Dinga izbūvējis nostiprinājumu.
Savukārt labu dzīvošanu Priesterkalnā tā jaunajam iemītniekam vakar dziesmās novēlēja Smiltenes folkloras kopa “Rudzupuķe”.
Skulptūras atklāšanā klāt bija arī Smiltenes novada tūrisma informācijas centra vadītājas vietnieks Modris Apsītis, atzinīgi uzteicot ideju par Cērtenes pilskalna papildināšanu ar šādiem koka tēliem, jo tas ir ieguvums gan smilteniešiem, gan pilsētas viesiem.
“Cērtenes pilskalns ir ievērojama latviskā svētvieta, viens no lielākajiem latviešu pilskalniem. Tajā jau atrodas objekti, ko var apskatīt, kā arī baudīt dabu un klusumu un latviskā garā relaksēties. Šīs skulptūras tam visam ir liels papildinājums, jo vairāk sniedz latvisko sajūtu,” teic M. Apsītis.
Par palīdzību Cērtenes pilskalna sakopšanā fonds “Krustceles” teic paldies akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājam Normundam Vīksnam, bet pilskalna popularizēšanā – Smiltenes novada tūrisma informācijas centram. Savukārt vēl viens paldies kopā ar koktēlnieku G. Priedīti tiek teikts Brantu pagasta “Kalna Kaugari” saimniecei Ilzei Pilsniburei par ozolu nākamās skulptūras darināšanai.
