Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka dzīves notikumus pavada krāsas, smaržas un garšas? Tās ir mūsu sajūtas, katram tik ļoti individuālas, ka, skatoties uz vienu un to pašu lietu vai vietu, mēs redzam pilnīgi citu attēlu.
Tā šonedēļ pavisam nejauši atskārtu, ka man sava smarža ir arī vasaras saulgriežiem. Tik ļoti parasta, bet tajā pašā laikā ar tādu vērtību, ka cenu zīmītē pietrūktu vietas, ja kāds iedomātos pavaicāt – cik tas maksā?
Brīdis pēc saulrieta. Mājas pagalma attālākajā stūrī gail ugunskurs, kurā sairst vēja nolauztie liepu zari. Pie namdurvīm, sabozis vēja izplūkātos ziedus, saldi smaržo jasmīns. Pavisam viegla vēja pūsma – dūmu un jasmīnu smaržas sajaucas, un pagalmu pārklāj Līgo vakara noskaņa… Aiz manis ir māja, kurā mīt vistuvākie cilvēki, kaķa iedarbinātās dzirnaviņas, suņa vēsā degungala pieskāriens, bet visapkārt līdz pašam apvārsnim debesis – zemu, zemu, siltas, siltas! Un kaut kur tālu skan dzeguzes skaitīkļi, kuros ieklausies bez satraukuma, ka apģērba kabatās nav ne centa, ne eiro…
Šogad dabas norisēs satiekas saulgrieži un pilnmēness, tāpēc novēlu mums katram rimtumu domās un rīcībā. Lai nepazaudējam to viedumu, kas liek priecāties par notikumiem un dzīvi vienkārši tāpēc, ka tā mums ir dota. Un varbūt tieši šovasar būs tā nakts, kad uzziedēs papardes. Kamēr vēl šis īpašais Jāņu nakts simbols nav iekrauts mūsu komercializētās pasaules veikalu plauktos, baudiet gada īsāko nakti!
Noslēgumā vēl tikai piebildīšu, ka varbūt ir naivi cerēt, bet tomēr gribas, lai pēcsvētku sarunās mēs Līgo nakts burvību salīdzinātu, piesaucot sastapto cilvēku skaitu, nevis izdzertā alkohola litrus.
