Šodien vārdadienu svin arī smiltenietis Artūrs Lielais. Artūri esot talantīgi sava amata pratēji, norādīts viņu vārda skaidrojumā.
To var attiecināt arī uz Artūru Lielo, kurš ar radinieku piepalīdzēšanu savulaik pats uzcēlis Smiltenē savai ģimenei privātmāju, un daudz darba gadu aizvadījis, ķimerējoties ar mehānismiem, bet brīvajā laikā – ar koku.
Mierā nenosēdēt
“Tā patikšana uz dzelžiem man ir asinīs,” smaida šodienas jubilārs un skaidro, ka viņa tēvs Ulmaņlaikā bija kalējs ar savu smēdi Smiltenes pagasta “Mežiņos”.
Lai jaunībā ātrāk tiktu pie šofera tiesībām, Artūrs savukārt Apes profesionālajā skolā izmācījās par plaša profila fermu mehanizatoru. Viņa tēvu Otrajā pasaules karā vācieši iesauca karot leģionā, un leģionāra dēlam padomju kolhozā dzimtajā pusē ar darbu pēc skolas bijis, kā bijis.
Vēl joprojām, pēc daudziem gadiem, Artūrs ir pateicīgs toreizējai Smiltenes autoostai, kas pieņēma jaunieti darbā par atslēdznieku, bet vēlāk aizsūtīja uz šoferu kursiem. Tā nu Artūrs ir stūrējis gan piena mašīnas, gan kravas pašizgāzējus, gan pasažieru autobusus, nostrādājot Smiltenes autoostā 30 gadus. Pēc tam viņu uzaicināja darbā pavisam citā jomā – par Smiltenes posteņa priekšnieku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Noderēja ārštata ugunsdzēsības inspektora zināšanas un pieredze.
Tagad Artūrs strādā kokapstrādes uzņēmumā “Troll Smiltene”. “Esmu pateicīgs, ka viņi mani vēl pacieš,” smaida seniors un atzīst, ka pensijas gados mierīgi mājās nevar nosēdēt. Veselība atļauj, jo pēc sirds vārstuļa operācijas “motors” atkal ir ierindā. “Eju rūkdams,” priecājas Artūrs un teic lielu paldies ģimenes ārstei Zanei Lūkinai un viņas medmāsiņām par laicīgu nosūtīšanu uz operāciju Stradiņa slimnīcā, un šās slimnīcas ārstiem kardiologiem.
“Meitas man to strādāšanu gan pārmet. Labāk lai es atpūšoties, taču gribu kustēties,” atzīst šodienas gaviļnieks.
Rados ar “Inku zelta” autoru
Artūram ir divas meitas, trīs mazbērni un viena mazmazmeita. Kopā ar savu dzīvesbiedri Aiju, ko viņš sauc par savu mīļo saulīti, seniors saimnieko savā privātmājā, mazdārziņā un laukos.
Artūram patīk fotografēt dabas skatus, ziedus, cilvēkus (Smiltenē viņa fotogrāfijas bijušas redzamas publiskā izstādē) un apceļot Latviju.
Aizrauj arī grāmatu lasīšana, kas, iespējams, ir gēnos. Artūra tēva brālēns ir Latvijas kultūras darbinieks, ģeogrāfs un rakstnieks Arturs Lielais (1920. – 1981), grāmatu “Inku zelts”, “Konkistadori”, “Lejup pa Amazoņu upi” un citu autors.
Ja ar veselību viss daudzmaz ir kārtībā, ja bērniem, mazbērniem un mazmazmeitai klājas labi, ir saskaņa ar savu otro pusīti, tad arī ir prieks par dzīvi, atzīst Artūrs. Citiem viņš novēl jau kopš jaunības vairāk domāt par veselīgu dzīvesveidu, atturēties no alkohola un smēķēšanas, kas gandē veselību, sportot un arī iegūt labu izglītību. Pašam tas neizdevās, jo pēckara laikā māte, viena uzturot ģimeni, nevarēja atļauties sūtīt dēlu uz augstskolu.
Vārda ARTŪRS nozīme un skaidrojums
Mīl nakti vairāk nekā dienu, un tas latvietim ir neraksturīgi. Talantīga intuīcija Artūru vada brīnumainu ceļu. Pēc neveiksmēm nāk pēkšņi, negaidīti panākumi. Savu “ego” viņš prot aizsegt ar sapņaina ideālista masku. Talantīgs sava amata pratējs.
