Gita Plūme, mājsaimniece:
– Savās mājās, Bilskas pagastā. Atbrauks bērni. Mūsu ir daudz. Man ir divas meitas, divi znoti, pieci mazbērni. Svinam Jāņus visi kopā. Kurinām ugunskuru. Cepam šasliku. Ir siers un alus. Dziedam līgo dziesmas, kurām vārdi jau sarakstīti uz lapām. Jaunākie paliek augšā visu nakti.
Eva Pumpure, strādā viesnīcā:
– Es Jāņos strādāšu. Esmu recepcijas adminstratore. Lai cik ironiski, mans tēvs ir Jānis, bet es Jāņus diži nekad neesmu svinējusi. Kaut arī Jāņu tradīcijas man ļoti patīk, tie nebūs svētki, kurus es braukšu svinēt. Kad dzīvoju pie vecākiem, kopā uzpinām vainagus. Tēti gan vārdadienā apsveicu, – aizbraucu, sabučoju. Ja viņi ar mammu neuzpin vainagu, tad es uztaisu. Šajos Jāņos tētim vismaz telefona zvans no manis būs.
Santa Ozola-Tīruma, jaunā māmiņa:
– Katru gadu Jāņos braucam uz Vecpiebalgu, kur radiem ir lauku māja. Ejam uz kaimiņu māju līgot. Kurinām ugunskuru. No rīta sagaidām saullēktu un ejam rasā muti mazgāt.
