Bilskas pagasta “Dimanti” slīgst krāšņu puķu jūrā. Starp ziedošajām dzeltenajām lilijām un gladiolu zobeniem smaidīgi un ņipri skraida trīs “puķuzirnīši” – Pēteris, Sabīne un pastarītis Rinalds.
Bilskas pagasta “Dimanti” slīgst krāšņu puķu jūrā. Starp ziedošajām dzeltenajām lilijām un gladiolu zobeniem smaidīgi un ņipri skraida trīs “puķuzirnīši” – Pēteris, Sabīne un pastarītis Rinalds. Visa šī bagātība pieder mājas saimniecei, dārza kopējai un vienkārši stiprai sievietei Ilvai Budevičai.
Ilvai ir tikai 31 gads, bet jau vairākas reizes viņai ir nācies vilties cilvēkos. Tomēr viņa ir spējusi piecelties, kā pati saka, no melnas un dziļas bedres, un dzīvot tālāk. Ilva ir no tām sievietēm, kam bērni ir dzīves jēga un piepildījums.
Profesionāla mājsaimniece
Ilva sevi dēvē par profesionālu mājsaimnieci. Šo arodu viņa apguvusi arī Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Papildus mājas soļa veikšanai, Ilva palīdz arī māsas un vecāku saimniecībā, kas atrodas Raudiņā. Ilvas aizraušanās ir puķu un to sīpolu audzēšana, kas reizē ir arī neliels ģimenes budžeta papildinājums. Puķkopei jau ilgāku laiku galvā perinoties doma par sava biznesa uzsākšanu, kas varētu būs saistīts ar puķkopību. Diemžēl tam pagaidām neatliek naudas, bet, zinot Ilvas raksturu un apņēmību, agri vai vēlu tas notiks.
Pateicoties teorētiski iegūtajām zināšanām konditorijā, Ilva kļuvusi par profesionālu toršu cepēju. Mājsaimniece atceras, ka sākumā ar pašceptajām tortēm svētku reizēs mielojusies ģimene un radi, bet palēnām klientu loks pieaudzis. Reizēm nedēļā nākas izcept piecas sešas tortes. Ilva par to tikai priecājas, jo nauda tik kuplai saimei lieti noder. Klausoties Ilvas stāstu, neviļus aizdomājos par jaunās sievietes stipro raksturu – viņa, viena audzinot trīs bērnus, ir spējusi iekrāt naudu, lai nopirktu mašīnu un datoru. Nākamais sapnis ir mājas remonts. Ilvai neesot nekādu lielo naudas taupīšanas noslēpumu, vienīgi viņa salīdzinoši maz naudas tērējot našķos – bērniem čipsi un krāsainā limonāde netiek pirkta. Ilva katru dienu gatavo ēdienu, jo arī tas ietaupa naudu. Viņa atzīst, ka bieži vien neiznāk nopirkt to, ko sirds kāro, bet paēduši viņi ir vienmēr, jo laukos tā būtu kauna lieta, ja pašiem nav savu kartupeļu, dārzeņu, piena un gaļas.
Dzīvo mierīgi un nesteidzīgi
Ilva atzīst, ka viņai patīkot lauku klusums, mierīga un nesteidzīga dzīve.
“Ja man šeit nepatiktu, es sen dzīvotu pilsētā. Rīga man tracina, jo cilvēki tur dzīvo skriedami, nevienam nekad nav laika, jo jāsteidzas,” secina Ilva. Ja viņiem gribas pilsētas burzmu un izbaudīt steidzīgo ritmu, tad ģimene iesēžas mašīnā un dodas iepirkties. Vienīgais, kas Ilvai pietrūkstot, esot balles. Bilskā tās nenotiek, bet uz Smilteni vienai neesot drosmes braukt.
“Man nav vīra, ar kuru varētu aiziet uz balli,” klusi nosaka Ilva.
Mazā Sabīne, piebalsojot mammai, atzīst, ka “Dimantos” nekad neviens nesteidzas un visi esot mierīgi. Mamma gan smejoties atzīst, ka reizēm tāpat nākoties pacelt balsi un bērniem gar degungalu pavicināt žagaru, jo viņi visi, īpaši jau Pēteris, esot kustīgi kā ūdenszāles.
Stāstot par savas dienas ritumu, Ilva saka, ka vismaz reizi nedēļā mājas pagalmā jānopļauj mauriņš un jāizravē lielās puķu dobes. Savukārt ziemā dienā jāienes pieci seši lieli malkas klēpji, lai varētu piekurināt lielo māju ar sešām istabām. Ilva ir apņēmusies pamazām nomainīt visus logus, drīz jauns logs būs virtuvē. Mamma priecājas, ka arī lielākie bērni palīdz padarīt kādu darbiņu, – Sabīne pieskata mazo brāli un ar putekļsūcēju izsūc grīdas, bet Pēteris dārzā labprāt izkaplē nezāles.
Laukos dzīvo foršas sievietes
Ilva nebaidās atzīt, ka šodien laukos dzīvo foršas, uzņēmīgas un atraktīvas sievietes, bet katastrofāli trūkst vīriešu, kas nedzer un citādi neiznieko savu dzīvi. Bilskēniete smaidot stāsta, ka šeit dzīvo daži vecpuiši.
“Ja sieviete izšķiras, tad visi viņas vecuma vīrieši jau ir aizņemti. Labākie ir pie sievām, bet tie, kuri brīvi, – pārsvarā nodzērušies. Šķirtenēm nav viegli,” secina Ilva. Viņa nelabprāt stāsta par savu laulību, kurā dzimuši pirmie divi bērni. Tikai klusi pasaka, ka pēc vīra nodevības jutusies, kā dunci mugurā dabūjusi, jo negaidot palikusi viena ar diviem maziem bērniem uz rokām – meitiņai bijuši tikai desmit mēneši – un bez iztikas līdzekļiem. Ilva dienu lūgusies vīram, lai pažēlo bērnus un neizposta ģimeni, bet nekas nav līdzējis. Bijusī sieva salikusi mantas, un viņu atlaidusi. Ilva ir no tām sievietēm, kuras nekad neskries un nelūgsies. Jaunajai sievietei bijuši nepieciešami gandrīz trīs mēneši, lai saprastu, kas noticis, un atgūtos no negaidītā likteņa trieciena. Savukārt par mazo Rinaldu mamma saka, ka viņš esot ļoti gribēts un gaidīts bērniņš.
Ar šodienas prātu un sajūtām Ilva atzīst, ka ikvienai sievietei vienu reizi mūžā jāsvin kāzas.
“Kāzas bija nelielas. Tās bija skaistas, kādām tām ir arī jābūt. Man bija balta kleita ar plīvuru,” atceras Ilva. Viņa atzīstas, ka ar bijušo vīru attiecības ir sarežģītas, toties ar viņa mammu – ļoti labas. Vecmāmiņa palīdz pieskatīt mazbērnus. Ilva ir no tām mammām, kam ir svarīgi pašai būt klāt saviem bērniem. Ilva joprojām ar šausmām atceras periodu, kad kādu laiku strādāja algotu darbu vienā no Smiltenes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Sieviete cēlusies trijos no rīta, bet mājās pārbraukusi vēlā pusnaktī. Ilva tagad domā, ka toreiz viņa iedzīvojusies nervu satricinājumā, jo bērnus satikusi tikai vienu reizi nedēļā. Ilva nenoliedz, ka pavisam drīz pienāks laiks, kad arī viņa meklēs iespējas strādāt algotu darbu vai arī ķersies klāt sava sapņa piepildījumam. Ilva nevienam nevar atbildēt, kur viņai rodas spēks un enerģija dzīvot un cīnīties. Iespējams, to viņa saskata savu bērnu nebēdnīgajās acīs un savos izaudzētajos ziedos. Jaunā sieviete joprojām cer, ka izdosies sastapt godīgu un mīļu cilvēku, kas pieņems viņu un viņas bērnus. Tā notiek arī dzīvē, ne tikai filmās ar skaistām un romantiskām beigām.
