Kamēr pārciestais sausums nav saudzējis labību un lopbarību, kartupeļi cietuši mazāk, bet ogas glābusi laistīšana.
Pēc Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Latvijas Ziemeļaustrumos maijā nolijuši tikai 10-18% no mēneša normas. No lielā sausuma cietuši gan augi, gan lopiņi. Kārķu pagasta zemnieks Varis Juškevičs, runājot par sējumiem, atzīst, ka “sausums ir visu sabojājis – viss izaudzis ātrāk, nekā tam jāaug, bet raža samazināsies vismaz par 25%, salīdzinot ar pagājušo gadu.”
Kārķu pagasta lauku saimniece Irita Kandavniece, kas nodarbojas ar kartupeļu un labības audzēšanu, par gaidāmo ražas zaudējumu saka: “Atnāks rudens – redzēs.” Viņa atzīst, ka ar kartupeļiem nav tik traki kā ar labību, jo tie aug dziļāk zemē, kur mitrums arī sausajā laikā vēl ir pieejams.
Lai no lielā sausuma neciestu zemeņu raža, Vēveru zemeņu audzētāja Inese Pētersone saviem sārto ogu laukiem sarūpējusi ūdens pilināšanas iekārtas. “Tik, cik būtu gribējies, zemenēm varbūt netika”, vērtē to audzētāja, bet atzīst, ka ogas jau ir pilnos ķekaros. Viņa zemeņu audzēšanu uzskata par sirdslietu, tādēļ laistīšanu izmanto tikai tik daudz, lai zemeņu stādi neciestu no sausuma, mazāk domājot par laistīšanas finansiālo ietekmi: “Nav mums tik traki, tik saspringti.” Viņa to vērtē kā hobiju: ”Prieks, ka ir zemenes, bet es to neredzu kā biznesu.”
Savas ogas sausajā laikā laistīja arī Smiltenes pagasta lielogu melleņu audzētāja Laima Āboltiņa: “Zinot to, ka ogām vajag daudz ūdeni, taisījām lauku blakus dīķim, lai var laistīt.” Sausajā laikā ogu krūmi lieti vairāk, bet arī pie normāla nokrišņu daudzuma lielogu mellenēm ir nepieciešama laistīšana, jo tās ir mitrummīles.
Ērģemes pagasta bioloģisko liellopu audzētāja Monta Skotele par lietu, kas beidzot sagaidīts pēc ilgstošā sausuma perioda, saka: “Es domāju, to redzēs tikai pēc nedēļām divām, kā būs bijis, – vai spēs zeme atveldzēties vai nē, bet ganības šobrīd ir noēstas melnas.” Viņa atzīst, ka pirms savākta lopbarība, grūti aprēķināt zaudējumus, jo lopkopībā viss ir atkarīgs no ievāktās barības daudzuma. Ja nebūs barības, tad rudenī nāksies samazināt lopiņu skaitu. Apstaigājot tīrumus, Monta vērtē, ka “tā gluži nav, ka nav zāles, bet reta, un ir vietas, kur tā nokaltusi. Bet tad jau redzēs. Ko tur daudz vaidēs? Vāks lopbarību un skatīsies, kā ir un kā var izdzīvot”.
