9. jūnija “Ziemeļlatvijā” Smiltenes novada domes deputāts Aigars Veldre (NA) izsaka lūgumu „dot citu, pamatotu ierosinājumu, kā tad nosaukt jauno skolu”. Man šķiet, galvenais, kas var piesaistīt skolai, ir mācību programma, nevis nosaukums. Skolas nosaukumā, pirmkārt, būtu jāatspoguļojas skolas koncepcijai, piemēram, Ikšķiles Brīvā skola, nevis banālām atrašanās vietas reljefa pazīmēm. Protams, skolas nosaukumā varētu likt arī kādas ar skolu vai novadu saistītas izcilas personības vārdu, un tādu mums nav mazums – Ķikuļu Jēkabs, Zeibotu Jēkabs, Kažoku Dāvis, trimdinieks Jānis Labsvīrs un daudzi citi, bet vai to mums vajag? Es savam dēlam vēlētos kvalitatīvu izglītības saturu, nevis labskanīgu skolas nosaukumu. Mani pilnībā apmierina nosaukums Smiltenes vidusskola, līdzīgi kā Vidzemes Augstskola, vai Latvijas Universitāte. Mums novada dižgaru ir tik daudz, tādēļ neliekam skolas nosaukumā nevienu!
Muižkunga Paula Līvena vārda došana skolai, manuprāt, būtu nabadzības apliecinājums, jo, atbilstoši Latvijas Satversmes ievadam, mūsu valsts izveidota, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām. Firsts, Smiltenes muižkungs Pauls Līvens ar ģimeni Latviju pameta bēgot, nespējot pretoties un/vai pieņemt latviešu nācijas valstsgribu. Latviešu nācijas valstsgriba bija viņam muižu atņemt un likvidēt. Tādēļ argumenti par muižkungu kā progresa nesēju, manuprāt, neiztur ne mazāko kritiku. Tikpat labi varētu piesaukt labus, čaklus un progresīvus padomju kolhozu priekšsēdētājus, kuri tāpat atrodas aiz latviešu nācijas valstsgribas borta.
