16. augustā pulksten 19.00 Valkas kultūras namā pirmo reizi Latvijā viesosies sūfiskās mūzikas ansamblis no Konjas (Turcija) “Riņķojošie derviši”.
16. augustā pulksten 19.00 Valkas kultūras namā pirmo reizi Latvijā viesosies sūfiskās mūzikas ansamblis no Konjas (Turcija) “Riņķojošie derviši”.
“Pirmoreiz jūsu acu priekšā notiks tas, par ko, iespējams, esat vien lasījuši vai dzirdējuši. “Riņķojošie derviši” ir kaut kas mistisks un ar prātu neaptverams.
Derviši atbrauks pie mums no Konjas, kurā 13. gadsimtā izveidots Mevlevi sūfistu ordenis. Tā dibinātajs ir Muhamads Dželaledīns Rūmī – izcilākais sūfistu dzejnieks, kas dzīvoja Mazāzijā,” stāsta pasākuma koordinators Aivars Ikšelis.
Pateicīgie laikabiedri ordeņa veidotāju nodēvēja par Mevlanu – “mūsu kungu” – uzskatot Rūmī par savu garīgo skolotāju. Konjā viņš arī apbedīts.
Visu turku sūfistu brālību vidū Mevlevi ordenis ir devis vislielāko ieguldījumu mākslas jomā. Viņu klosteros ir radīti rafinēti skaņdarbi, kas kļuvuši par pamatu Turcijas tradicionālajai mūzikas kultūrai un atbilst visizsmalcinātākajai gaumei. Osmaņu impērijas laikā katrs no Mevlevi klosteriem kalpoja vienlaikus par konservatoriju, mākslas akadēmiju un literatūras fakultāti.
Īpaša Mevlevi sūfistu brālības zīme ir rituālā deja sema, kas tika dejota, lai savienotos ar Dievu. Semu var dejot vienatnē, taču parasti derviši dejo kopā vakaros. Rietumos semu dēvē par viscēlāko mistisko deju.
Tas ir sarežģīts rituāls. Derviši uzsāk deju baltās galvassegās un melnos apmetņos, ko dejas laikā nomet, un tad parādās baltās drēbēs. Šāda krāsu maiņa simbolizē nāvi un augšāmcelšanos. Riņķojošais dervišs labo roku vērš pret debesīm, bet kreiso – uz leju, pret zemi: “Mēs ņemam no Dieva un atdodam tautai. Sev neatstājam neko. Mēs esam vien starpnieki, un neko citu jūs neatradīsit mūsu veidolā”. Semas dejotāji – semazeni – griežas ap savu asi un vienlaikus kustas pa riņķi. Simboliski tas nozīmē pasauļu riņķošanu apkārt Patiesības saulei.
Sākumā semas kustības ir lēnas un majestātiskas, tad, sekojot mūzikai, tās paātrinās, bet nekad nekļūst nekontrolējamas. Riņķošanas laikā semazens vairs nejūt sava auguma svaru. Telpas robežas izzūd, un viņš sajūt sevi izejam no šīs pasaules.
Riņķa deja mudina garu atdalīties no miesas, atstāt zemi un pacelties debesīs. Sema ir kā gara ceļojums. Sasniedzot pilnību un sastopot Patiesību, semazens it kā ieskauj savā mīlestībā visu dzīvo.
Sākotnēji derviši bija uzaicināti piedalīties starptautiskajā kultūras nedēļā Valkā. Par to bija vienošanās ar Latvijas vēstniecību Turcijā. Diemžēl šajā laikā ansamblis atradās pasaules koncerttūrē, bet tika panākta vienošanās, ka Turcijas dienas Latvijā notiks Valkā.
