Elīna Kubuliņa-Vilne
Tu esi maize un nazis
Tu esi maize un nazis,
Kristāla kauss un vīns,
Tu esi rasa rīta zālē
Un dedzinoša saule debesīs,
Tu esi pīlādžoga sulā svaigā
Un purva dzērve lidojuma laikā,
Tu esi augļu dārzā dzimis vējš –
Pēc plūmēm smaržojošs,
Kas saldu tīksmi dveš,
Un varbūt, iespējams,
Tu esi zivs zem tilta,
Balodis uz jumta
Vai tēja tasītē, vēl silta.
Viens skatiens spogulī
Un tūlīt sapratīsi –
Vai esi dāmu zābaki īsi
Jeb tikko novārīti rīsi.
Vai tas tevi interesē
Šai tēlainajā pasaulē,
Kad esmu lietus skaņa
Uz skārda jumta tava,
Spuraina rīta zvaigzne
Un tāla, ziedoša sala?
Es esmu arī mēness,
Kokos slēpies,
Un sirdī vientuļš ubags,
Kažokādā tērpies,
Bet nesatraucies,
Tu vienmēr būsi
Maize un nazis,
Kristāla kauss un vīns.
Arvīds Dinijs Deģis
Es atstāju
to meiteni gaidot
Es atstāju to meiteni gaidot,
Kas noticis, līgava,
ar tavu glītumu?
Kas vispār noticis starp mums?
Tavu glītumu vada ūdens
Mani vadi tu
Ja tu būtu ar mani apmierināta
kā es sevi knaibošais aušulis
Ja tu būtu ar mani gandarīta
kā es sevi šaustošais delveris
Es atstāju to meiteni gaidot,
Kas noticis, līgava,
ar tavu cēlsirdību?
Kam vispār jānotiek starp mums?
Tavu lepnumu šūpo karogi
Mani karogo tu
Ja tu būtu ar mani ielīksmota
kā es sevi dresējošais ēverģēlis
Ja tu būtu ar mani atslābināta
kā es sevi uzjautrinošais jāris
