Apkures sezona beigusies, taču daži Valkas iedzīvotāji arī vasarā turpinās izjust ziemā saņemtā siltuma finansiālo slogu. Valkas novada domē gan atzīst, ka pilsētas iedzīvotāju norēķinu disciplīna pēdējo gadu laikā stipri uzlabojusies. Savukārt nedaudzo renovēto māju iedzīvotāji priecājas par zemajiem apkures rēķiniem un ieguldījumu mājas labiekārtošanā.
Daļa Valkas iedzīvotāju šobrīd atrodas dilemmas priekšā – turpināt maksāt lielos rēķinus par piegādāto siltumu vai uzņemties saistības ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un banku, lai uzlabotu dzīvesvietas energoefektivitāti un saņemtu divas vai līdz pat trīs reizes mazākus apkures rēķinus. Līdz šim brīdim trīs no 44 apkurināmām mājām jau izmantojušas šo iespēju, vēl trim apstiprināti projekti un vairākas citas pasūtījušas energoauditus un tur iedzīvotāju vidū vēl norit pārrunas par māju turpmāko nākotni.
Parāds nav brālis
No lēmuma pieņemšanas, iespējams, atturas arī tie Valkas iedzīvotāji, kas līdz šim nav spējuši pilnībā norēķināties par saņemto siltumu. Novada domē gan atzīst, ka tādu kļūst ar katru gadu arvien mazāk un kopējais parāds par apkuri rūk. Pēc SIA “Valkas Namsaimnieks” datiem, par pagājušajā ziemā piegādāto siltumu vēl nav norēķinājušies aptuveni 5% iedzīvotāju, taču daļa no tiem par apkuri turpinās norēķināties arī vasarā, tādēļ galējo aprēķinu būs iespējams veikt ākoties nākamajai apkures sezonai. Siltumapgādes parāds gulstas uz novada domes pleciem un nemaksātāju disciplinēšana tiek veikta ne tikai pārrunu ceļā, talkā tiek ņemti arī galēji līdzekļi – izlikšana no dzīvokļa. Kā uzsver novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, tas notiek tikai izņēmuma gadījumos, taču šāda iespējamība liek cilvēkiem pret maksājumiem izturēties atbildīgāk.
Cenu veido galvenokārt
kurināmā izmaksas
Valkas daudzdzīvokļu māju apkurei tiek izmantota šķelda un malka, lielāko daļu jeb 71% apkures tarifa veido iepirktā siltumenerģija, pārējais ir personāla un siltuma pārvades izmaksas. Nelielu daļu izmaksu veido siltumapgādes nodrošināšana atsevišķām mājām tiešā veidā, bez starpnieka. Pagājušajā sezonā par apkuri Valkas iedzīvotāji vidēji maksāja 1,07 eiro. Salīdzinājumam, Valmierā, kas apkurei izmanto dabasgāzi, vidējais apkures tarifs bija par 11 centiem zemāks. Taču jāņem vērā, ka Valmierā nosiltinātas turpat trešdaļa daudzdzīvokļu ēku.
Tomēr vidējais tarifs ir tikai matemātiskas darbības rezultāts un maz pastāsta par to, cik tieši Valkas iedzīvotāji maksājuši par siltumu pagājušajā ziemā. Apskatot katras mājas vidējo apkures tarifu atsevišķi, top skaidrs, cik dažādas izmaksas par siltumu jāsedz Valkas māju iedzīvotājiem.
Apkures tarifu salīdzinājums skaidri parāda siltināto māju finansiālās priekšrocības. Kamēr mājās Rīgas ielā 16, Merķeļa ielā 23 un Ausekļa ielā 46 vidējais tarifs par patērēto siltumu pagājušajā apkures sezonā variēja no 0,45 līdz 0,72 eiro par kvadrātmetru, nesiltināto Valkas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji 2015./16. gada sezonā par apsildīto kvadrātmetru maksāja vidēji no 0,92 līdz pat 1,31 eiro. Tomēr ceļš līdz siltinātai mājai nebūt nav viegls. Bieži vien grūtāk par finansējuma saņemšanu ir iegūt mājas iedzīvotāju atbalstu renovācijai.
Kā vēsta vairāku Valkas dzīvojamo māju vecākā Iveta Laursone, no ēkas renovācijas ir atteikušies Ausekļa ielas 8. nama iedzīvotāji. Mājas vecākā atzīt, ka iedzīvotāji, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, neuzskata par vajadzīgu ieguldīt ēkas labiekārtošanā. Viņi uzskata, ka ēka ir pietiekami energoefektīva. Kāda mājas pensijas vecuma iedzīvotāja, jautāta par atteikšanos no mājas siltināšanas, atsaka, ka viņa nevēlas maksāt lielus rēķinus, bet uz komentāru, ka patiesībā jau pēc renovācijas nemaz nebūs jāmaksā vairāk, atbild, ka viņa vienkārši to nevēlas, un viss. Tikmēr kāda jauna mājas iedzīvotāja izsaka nožēlu, ka viņai nav bijusi iespēja parakstīties par mājas renovāciju, jo viņa būtu par.
Kā atzīst Ausekļa ielas 8. nama iemītniece Alita Plūksna, arī viņa pirms dažiem gadiem nav parakstījusies par mājas siltināšanu, jo nav uzskatījusi to par vajadzīgu – apkures rēķini bijuši pieņemami, izmaiņām nav redzējusi pamatu. Taču pēdējos gados apkures tarifs esot kritiski pieaudzis, tādēļ viņa bijusi viena no iniciatorēm atkārtotai parakstu vākšanai. Alita ir pārliecināta, ka pret mājas siltināšanu parakstījušies lielākoties mājas vidējo dzīvokļu iemītnieki, jo viņu dzīvokļos ziemā tiek nodrošināta vismaz +20 grādu temperatūra. Turpretī par siltināšanu noteikti bijuši tādi iedzīvotāji kā viņas tante, kas mitinās dzīvokļos pie mājas ārsienām. Tajos ziemā temperatūra mēdz noslīdēt pat līdz +12 grādiem, un šie iedzīvotāji vistiešāk izjūt nesiltinātas mājas trūkumus.
Iveta Laursone cer, ka kaimiņmājas Ausekļa ielas 6, iedzīvotāji izlems par labu ēkas siltināšanai, jo pati dzīvo šajā mājā. Arī apkures rēķins tajā ir viens no augstākajiem Valkā, līdz ar to siltināšanas pasākumi tajā būtu ļoti lietderīgi. Tomēr arī šeit nebūšot viegli panākt iedzīvotāju piekrišanu.
Liela nozīme
skaidrojošajam darbam
Renovētās mājas Ausekļa ielā 46 iedzīvotāji, kas pārsvarā ir vecāka gadagājuma, arī nebija vienoti domās par nepieciešamību māju siltināt, šai idejai sākotnēji bija daudz pretinieku. Mājas vecākais un arī tās iemītnieks Valdis Puriņš atzīst, ka apmeklējis katru mājas iedzīvotāju individuāli un pusstundu līdz stundu garās pārrunās stāstījis par renovēšanas darbu sniegtajiem ieguvumiem, kā arī trūkumiem. Viņaprāt, tieši labais informētības līmenis ļāvis mājas iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par siltināšanu.
Arī Merķeļa ielas 23. mājas vecākā Maija Puķīte uzsver, cik liela loma iedzīvotāju atbalsta saņemšanā bijusi skaidrojošajam darbam: “Es savus cilvēkus zinu, un es eju un runāju ar viņiem.” Šobrīd intensīvas diskusijas notiek ar Merķeļa ielas 13a iedzīvotājiem. Kā atzīst Maija Puķīte, ja, strādājot pie pirmās mājas renovācijas plāna, viņa bijusi nedroša par sagaidāmo rezultātu, tagad viņa var teikt: “Atnāciet un paskatieties!” Tāpat viņa atzīst, ka bieži nākas sastapties ar dezinformāciju un dažādām tenkām, kas ceļo iedzīvotāju vidū.
Būtiska renovēšanas priekšrocība – Eiropas finansējums
“Ja Eiropa dod naudu, ir grēks to neizmantot,” uzskata Valdis Puriņš un atzīst, ka bez šī finansējuma izmaksu slogs būtu pārāk liels, lai viņš un citi mājas iedzīvotāji to varētu segt. Viņš arī atzīst, ka kopš mājā ir veikta renovācija, iedzīvotāji atbildīgāk veic maksājumus, jo apzinās pienākumu pret banku.
Tomēr ne katras mājas siltināšanas iespējas ir atkarīgas no tās iedzīvotāju uzņēmības un iniciatīvas. Kā atzīst Viestura ielas 3 iedzīvotāja Ligita, viņas dzīvesvieta neatbilst kritērijiem, tādēļ būs jāturpina maksāt salīdzinoši lielās apkures rēķinu summas.
Siltināt nenozīmē pārmaksāt
Latvijā siltinātajām daudzdzīvokļu mājām pusi nepieciešamā finansējuma šobrīd ir iespējams segt no ERAF līdzekļiem, savukārt pārējo sedz mājas iedzīvotāji ņemot kredītu. Siltināšanas darbi pārsvarā sastāv no ēkas ārsienu, jumta konstrukciju un pagraba siltināšanas, kā arī logu un durvju nomaiņas. Paredzamās projekta izmaksas var būt ļoti dažādas atkarībā no mājas kopējās platības un veicamo darbu apjoma. Jau pieminētajām Valkas mājām tās svārstījās no 90 līdz 171 eiro par kvadrātmetru. Merķeļa ielā renovācijas izmaksas ievērojami sadārdzināja jumta konstrukcijas nomaiņa, kā arī apkures cauruļu nomaiņa pagrabā. Taču arī šīs mājas iedzīvotāji neizjūtot ikmēneša komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu.
SIA “Valkas Namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis uzsver, ka katras mājas siltināšanas izmaksas tiek rēķinātas tā, lai kopējais maksājums par siltumu un mājas renovāciju nepārsniegtu līdzšinējo apkures rēķinu. Līdz ar to 10 līdz 20 gadus, atkarībā no kredīta atmaksas termiņa, iedzīvotāju maksājums par siltumu kopumā nemainās, taču klāt nāk apziņa, ka katrs maksājums ir vērtīgs ieguldījums un pēc kredīta dzēšanas apkures rēķins būs ievērojami mazāks.
Nosaukt konkrēti, cik tieši liels būs maksājums par renovāciju mēnesī, pateikt grūti, jo katrai mājai un dzīvoklim summa atšķirsies, bet tendenci var saprast I. Meļķa minētajā piemērā, proti, viņi sarēķinājuši, ka Ausekļa ielas 46 namā pirms renovācijas gada griezumā par divistabu dzīvokli vidēji bija jāmaksā 905 eiro (apkure+ apsaimnkiekošana), bet pēc renovācijas, kad klāt nāk arī aizdevums – 887 eiro. Izdevīgums ir acīmredzams.
Kā atzīst mājas vecākais Valdis Puriņš, lielāko daļu organizatorisko darbu, kas saistīts ar mājas renovāciju, paveic “Valkas Namsaimnieks”, iedzīvotājiem vien savstarpēji jāvienojas un jāparaksta līgums. Namsaimnieks izsludina konkursus gan par finansēšanas kārtību, gan arī būvdarbu un to uzraudzības veikšanu. Māja ir resurss, un, lai tā ilgāk kalpotu, ir jāiegulda nauda, piebilstot, ka renovētā mājā ievērojami pieaug arī dzīvokļu tirgus vērtība. Ņemot vērā maksājumus, kas iedzīvotājiem veicami pirms un pēc remonta, Valdis Puriņš norāda, ka “māja ir daudzmaz sakārtota faktiski par brīvu”. Nenoliedzami, no māju renovācijas iegūst visa pilsēta – priecējot savus iedzīvotājus un viesus ar sakoptu un labiekārtotu apkārtējo vidi.
