Pēdējo gadu laikā gandrīz ik vasaru ir piedzīvota kāda vētra, kad vēja ātrums brāzmās ir sasniedzis vairāk kā 20,8 m/s. Latvijā vētras tuvošanos prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un sadarbībā ar VUGD savlaicīgi par to brīdina iedzīvotājus.
Vētras laikā iespējami elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves traucējumi, koku nogāšanās uz ceļu braucamās daļas, ēku un būvju konstrukciju sagrūšana, kā arī jumtu noraušana un ūdens līmeņa strauja paaugstināšanās. VUGD aicina vētras laikā atrodoties iekštelpās ievērot šādus drošības padomus:
– bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus telpām un atturiet no pastaigām ārpus telpām arī bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus;
– esiet gatavi elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tāpēc jau savlaicīgi sagatavojiet kabatas lukturus un nepieciešamās baterijas radio, kā arī neaizmirstiet pilnībā uzlādēt mobilo telefonu;
– aizveriet logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās nostipriniet priekšmetus uz balkona, savukārt lauku saimniecībās nostipriniet saimniecības priekšmetus un nevediet laukā no telpām mājlopus. Uz balkoniem vai lodžijām atstātās nepiestiprinātās lietas vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību;
– neuzturieties logu tuvumā, jo blakus esošie koku zari un citi priekšmeti var vētras laikā izsist logu rūtis un izraisīt traumas;
– ja vētras laikā bērnam jādodas uz vai no skolas vai ārpusskolas nodarbībām, vēlams viņu pavadīt un sagaidīt.
Atrodoties iekštelpās, atstājiet ieslēgtu televizoru vai radio, jo tādējādi varēsiet laicīgi saņemt papildinformāciju. Vētras laikā neaizmirstiet par ugunsdrošību – gadījumā, ja vētras rezultātā ir radušies elektrības pārrāvumi, pārvietojoties pa māju, izmantojiet lukturīti, kā arī neatstājiet degošu sveci bez uzraudzības telpā, kurā atrodas mazi bērni bez pieaugušo nepārtrauktas uzraudzības.
Gadījumā, ja vētras laikā, atrodoties ārpus telpām, nav iespējams patverties kādā ēka, tad ievērojiet šādus drošības padomus:
– neuzturieties un nenovietojiet transportlīdzekļus zem atsevišķi augošiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem un elektropārvades līnijām;
– nelietojiet lietussargus, jo tie ne tikai apgrūtina redzamību, bet arī pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus;
– atrodoties klajā laukā, sameklējiet drošu vietu, kur patverties, piemēram, kādu grāvi vai ieplaku, bet, ja tādu nav, tad stipru vēja brāzmu gadījumā nogulieties zemē;
– atrodoties laivā uz ūdens, mēģiniet nokļūt krastā, kur, ja varat laivu izvilkt no ūdens, tad klajā vietā apgāziet to otrādāk un nogulieties zem tās;
– atrodoties mežā, ieejiet dziļāk meža biezoknī, jo tur koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks savainoties zem lūztošiem zariem vai kokiem;
– nešķērsojiet tiltus, bet nepieciešamības gadījumā labāk zem tiem paslēpieties un nogaidiet līdz pāriet stiprās vēja brāzmas.
Atcerieties, ka vētras laikā jūrā var veidoties augsti viļņi, tāpēc vētras laikā ir kategoriski aizliegts atrasties uz moliem. Šajā laikā mola akmeņi ir slideni, tāpēc viļņu, spēcīgā vēja un slideno akmeņu dēļ cilvēks viegli var iekrist ūdenī. Šādu apstākļu ietekmē no ūdens paša spēkiem izkļūt ārā praktiski nav iespējams un zemās ūdens temperatūras dēļ cilvēkam strauji iestājas ķermeņa atdzišana un viņš var noslīkt.
