Pirms kāda laika pasaules sabiedrību šokēja fotogrāfija, kurā jūras krastā redzams izskalots bēgļu mazulis. Mazais cilvēks bija nodzīvojis pavisam maz, kad jūras viļņi paņēma viņa dzīvību.
Šokējošais fotoattēls piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību bēgļu migrācijai. Internetā aplūkoju arī citus fotoattēlus, kuros redzami patvēruma meklētāji. Daudziem rokās zīdaiņi vai līdzās lielāki bērni, kuru acis ir izbiedētas un nogurušas.
Šo skumjo stāstu neviļus atcerējos Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā starp bērnu priecīgām čalām, smaidiem un līksmi, kas valdīja Lugažu laukumā Valkā. Tas bija vislabākais organizatoriskā darba rezultāts – redzēt, ka pašiem galvenajiem svētku varoņiem pasākums patika. Mazās actiņas mirdzēt mirdzēja un skatījās gan uz baloniem, gan izrotātajiem ratiņiem. Kāda mamma no Ērģemes stāstīja, ka meita atcerējusies, cik jauki viss noticis pērn un nelikusi viņu mierā, lūgdama atkal atbraukt uz ģimeņu gājienu.
Domāju, tas ir galvenais, kādēļ bērniem rīkojam pasākumus. Bērnos pastāvīgi jāuztur prieks par dzīvi, par šodienu, ko viņi redz un kas patīk.
Arī mēs nezinām, kas mūs sagaida rīt un parīt, tikai ceram, ka nekad nevajadzēs bēgt no mājām, metoties nezināmajā nāves bailēs vai meklējot labāku dzīvi. Visās pasaules malās pieaugušie ir atbildīgi par to, lai bērnu acīs būtu prieks, nevis bailes. Bērniem domātie pasākumi palīdz mazajiem uztvert pasauli pozitīvi. Tas noderēs viņu pašu veselībai un, iespējams, veidos par optimistiem, kas, kā zināms, ir ļoti laba īpašība iecerēto mērķu sasniegšanai un nekrišanai izmisumā. Lai nākotnē valda optimisms, ne pesimisms, jo pēdējais vienmēr sabiezina krāsas un liek ieraudzīt tikai slikto.
