Kā uz adatām. Tā Smiltenes ģimnāzijas šā gada absolvente Inga Pūre raksturo sajūtu, gaidot uzņemšanas rezultātus Rīgas Stradiņa universitātē.
Kā uz adatām. Tā Smiltenes ģimnāzijas šā gada absolvente Inga Pūre raksturo sajūtu, gaidot uzņemšanas rezultātus Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
Inga iesniegusi pieteikumu RSU Medicīnas fakultātē, pretendējot uz budžeta jeb valsts finansētu vietu. “Ja tikšu, tad noteikti studēšu par ķirurģi. Tāda doma man ir jau 12 gadus, kopš tā laika, kad tiku pie traumas,” stāsta jauniete.
Kredītu ņem negrib
Ingas rezerves variants ir fizioterapijas studijas turpat RSU, tikai citā, Rehabilitācijas fakultātē.
Viņas bijušais klasesbiedrs Smiltenes ģimnāzijas absolvents Ēriks Valainis iesniedzis pieteikumu trijās augstskolās: Latvijas Lauksaimniecības universitātē (Informācijas tehnoloģiju fakultāte, programmēšanas studijas), Vidzemes augstskolā (programma “datorzinības un datorvadība”) un Latvijas Universitātē (Datorikas nodaļa, programmēšanas studijas). Arī Ēriks cer tikt budžeta grupā. “Negribas ņemt studiju kredītu. Varētu jau strādāt, bet nebūs laika, jo jāmācās”.
Abu jauniešu izredzes studēt par valsts budžeta līdzekļiem palielina augstais A līmeņa vērtējums centralizētajos eksāmenos. Ēriks šādu vērtējumu ieguva angļu valodā un vācu valodā, Inga – latviešu valodā un bioloģijā.
Izredzes palielina A līmenis
“Cerība tikt budžeta grupā ir liela,” spriež Inga, kaut arī, iesniedzot studiju pieteikumu, bija 324. pēc kārtas. Šīs nedēļas sākumā medicīnu RSU studēt gribošo skaits jau bija sasniedzis 417 cilvēku. Pavisam Medicīnas fakultātē ir 280 valsts finansētu vietu, kas nozīmē iespēju studēt par valsts līdzekļiem. “Ja netiek budžeta grupā, tad par studijām vienā mācību gadā Medicīnas fakultātē jāmaksā trīs tūkstoši latu (Ls 2977 – “Ziemeļlatvija” uzzināja RSU). Tik daudz tāpēc, ka salīdzinoši liels esot valsts finansēto vietu skaits,” uzzinājusi jauniete.
Uzņemšanas rezultātus augstskolas paziņos jūlija nogalē vai augusta sākumā. Ēriks cer, ka izdosies studēt budžeta grupā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), jo par šo augstskolu, konkrēti, programmēšanas studijām, dzirdējis labas atsauksmes.
“Jelgavā programmētājiem grupā ir 30 vietas, un visas – budžeta. Domāju, tur ir tīri normālas cerības tikt ar A līmeni angļu un vācu valodā. Abu eksāmenu rezultātus ņēma vērā, skaitīja klāt punktus. Jelgavā būtu labi. Tuvu Rīgai, kojās lētāka dzīvošana, daudz draugu Rīgā un Jelgavā. Būtu, ko darīt,” spriež Ēriks.
Atkal dominē sociālās zinātnes
Attiecīgi iecerei studēt par programmēšanas inženieri Ēriks labprātīgi izvēlējās kārtot centralizēto eksāmenu fizikā. Taču tur rezultāts nebija tik labs.
“Arī angļu valodas eksāmenā domāju, ka būs C līmenis, bet cerēju uz B. A līmeņa vērtējums bija patīkams pārsteigums. Angļu, arī vācu valodu vairāk iemācījos no televizora, skatoties filmas, tāpēc eksāmenā rakstīšanā bija sliktāk. Taču tik un tā sanāca A līmeņa vērtējums,” priecājas jaunietis.
Ingas un Ērika studiju programmas izvēle nav gluži tipiska tendencei, kāda Latvijā atklājās pēc pirmās pieteikšanās nedēļas studijām valsts augstskolās. Kaut arī vairākkārt izskanējuši jauniešiem adresēti darba devēju un valsts augstāko amatpersonu aicinājumi izvēlēties studijas valsts prioritārajās nozarēs (eksaktajās un inženierzinātnēs), topošo studentu izvēle nav mainījusies, raksta “Diena”. Lielākā daļa potenciālo studentu, līdzīgi kā pēdējos gados, ir izvēlējušies studēt sociālās zinātnes.
