“Atnāc, Inga, un apskaties, kas atkal darās pie atkritumu urnām Raiņa ielā. Nu cik var, vairs nav spēka un pacietības,” tā aizvadītās nedēļas nogalē telefonsarunā “Ziemeļlatvijas” redakcijai atzinās ilggadējā sētniece Marta Babre. Viņas darba pienākumos ir rūpes arī par šo bēdīgi slaveno laukumu, kur novietotas atkritumu urnas.
Inga Karpova
“Ziemeļlatvija” ne vienu reizi vien rakstījusi par šo vietu, kas atrodas pašā pilsētas centrā, bet nost no cilvēku acīm. Šo priekšrocību izmanto cilvēki, ko mēs dēvējam par bomžiem bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās, kuri, izvandot urnu saturu, sameklē plastmasas pudeles, tās nodot igauņu pusē, bet pēc tam saņemto naudu ar tādiem pašiem pudelesbrāļiem nodzer, tusējot turpat blakus atkritumu urnām.
Saulīte silda, dibeniem mīksti
Aizejot uz šo vietu, nemaz nav jābrīnās, kāpēc “saules brāļi” šo konkrēto vietu iemīlējuši kā sevi paši. Laukums ir gana plašs, pašā pilsētas centrā, ja aptrūkstas dzeramā, turpat aiz stūra atrodas vairāki veikali, kur to var iegādāties. Tusētāji pamanījušies sadzīves atkritumos uziet mīkstus sēžamos, kas salikti glīti rindā uz apmales. Ko vēl vairāk vajag, dibeniem mīksti, saulīte silda. Ja vajag nokārtot dabiskās vajadzības, to var izdarīt netraucēti turpat aiz urnām. Nu un kas, ka kāda kundzīte paburkšķ un izrāda neapmierinātību. Tas viss ir pupu mizas, salīdzinājumā ar iegūto baudu sēdēt un dzert visas pilsētas acu priekšā.
Taču sētnieces M. Babres palīgā sauciens šoreiz nebija par konkrētajiem tusētājiem, bet par to, ka laukuma stūrī bija novietoti vairāki milzīgi sadzīves atkritumu maisi, kuros saliktas kāda jau miruša cilvēka mantas. Visi maisi bija pārplēsti, bet lietas izmētātas kur nu kurā. Sētniece neko par to neteiktu, ja maisu saturs būtu izskatīts un salikts atpakaļ, bet tā jau notiek laikam tikai pasakās. Atnākot no rīta uz objektu, skatam pavērusies īsta postaža.
Pieceļas un aizlīgo tālāk
Aizvadītās ceturtdienas pēcpusdienā dodos laukuma virzienā, kur satieku Raiņa ielas 14. nama iedzīvotāju Birutu Klaipu. Vārds pa vārdam un atklājas, ka Biruta ir šīs vietas labais gariņš. To “Ziemeļlatvijai” apstiprina arī vairāki apkārtējo namu iemītnieki, kas redzējuši, ka pensionāre savāc drazu, kas mētājas ap atkritumu urnām, satīra sasisto pudeļu stiklus un savāc dzērāju atstātās alus budžas. Izrādās, viņa savas mājas pagalmā pie atpūtas soliņiem nolikuši spainīšus. Šo vietu iecienījusi vietējā jaunatne nevis lai atpūtinātu kājas, bet lai dzertu alu. Taču arī tas nav pamudinājums bundžas pašiem izmest, bet gan atstāt uz soliņiem. Pensionāre pacietīgi tās savāc un aiznes uz atkritumu tvertni. To, ka ceturtdienas agrā rītā laukumā valdījusi īsta postaža, redzējusi arī Biruta. Sētniece visu savākusi, bet pēc kāda laika atkal mantas bijušas izmētātas. Viņa tās sakārtojusi laukuma vienā stūrī. B. Klaipa ir samierinājusies ar notiekošo, jo vairs netic, ka kaut kas varētu mainīties. Ir bijušas reizes, kad tiek izsaukta policija, jo pie urnām atrastas pārdzērušās personas, kas vairs nespēj pārvietoties. Taču dzirdot, ka tiek izsaukti likumsargi, guļošie pēkšņi pieceļas un aizlīgo tālāk.
“Kamēr man būs spēks, es vākšu atkritumus. Bet cik ilgi tas būs, nezinu,” atzīstas pensionāre.
Sazinoties ar novada Pašvaldības policijas priekšnieci Diānu Jūgu, viņa apstiprina, ka šī ir viena no vietām, kura regulāri patrulējot tiek apskatīta. Viņa skaidro, ja, ierodoties policijai, tā saucamie bomži neko nedara, tikai stāv un runājas, nav pamats viņus aizturēt vai izklīdināt.
