Kādu darbadienas rītu redakcijā diskutējām un spriedām, kā mēs tērētu 12 tūkstošus eiro. Tos pašus, kuri iegūti no iemaksām par tirdzniecības vietām un vietējam Rotari klubam rīkojot labdarības loteriju šomēnes notikušajā Lielajā labdarības robežtirgū. Mums pašiem bija interesenti uzklausīt citam citu, tāpat kā ir vērtīgi, aprunājoties ar valcēniešiem, uzzināt viņu viedokli šajā jautājumā. Kā izrādās, lielākā daļa sabiedriski aktīvo pilsētas iedzīvotāju nemaz nav vienisprātis ar pašvaldību, kura, diemžēl pirms tam ne ar vienu neapspriežoties un neuzklausot citu viedokli, izdomāja, ka par iegūtajiem līdzekļiem uz robežas uzstādīs jaunu akmeni. Kāds tas būs, neviens nezina, jo novada dome nav vēl pat demonstrējusi iecerētā akmens metu. Kas nolemts, nolemts, bet varbūt tomēr būtu vērts pašvaldībai pirms šādu lēmumu pieņemšanas ieklausīties arī citu domās? Vispieņemamākie mums šķita divi ierosinājumi. Nav noslēpums, ka atpūtu pie Zāģezera iecienījuši arī igauņi. Tātad, ja daļu naudas iztērētu pludmales labiekārtošanai un sakārtošanai, tas būtu ieguldījums abu pilsētu iedzīvotāju labā. Reizēm brīnos, kāpēc valdzēnieši ir traki pēc mūsu ezera, jo viņu ezermalas ir sakoptas un pat pie maziem ezeriņiem nekurienē ir izveidots īpašs stends ar glābšanas riņķiem. Otrs vērtīgais ierosinājums bija par Rūjienas ielas mikrorajona dīķu apkārtnes sakārtošanu, gājēju celiņu izbūvi, skaistu laternu, atpūtas soliņu, atkritumu urnu uzstādīšanu, apstādījumu ierīkošanu. Šī vieta ir tik skaista, īpaši tagad, kad mūs priecē krāsainā strūklaka un gulbju ģimenes pieaugums – mazie gulbīši. Pieļauju, ka atkal kāds varētu pukoties par redakcijas tieksmi apšaubīt pašvaldības lēmumus, bet kāpēc tad to nedarīt, ja valcēnieši par to runā un spriež.
