Pēdējās dienās Smiltenes vārds izskanējis visā Latvijā. Vietējie iedzīvotāji ir patīkami pārsteigti uzzinot, ka uzņēmēja Iveta Purmale kopā ar savām kolēģēm – modistēm Evitu Kauliņu un Indru Duku ‒ no Smiltenes izstrādās īpašu linu auduma apģērba kolekciju, kas būs piemērota paraolimpiešiem, pārstāvot Latviju paraolimpisko spēļu atklāšanas parādē un citās oficiālās pieņemšanās Riodežaneiro, Brazīlijā.
Santa Sinka
“Bijām pārsteigti uzzināt, ka paraolimpieši palikuši bez tērpiem. Paralimpisko komiteju atbalstām kopš 2012. gada, un uzskatām, ka mūsu paraolimpieši un olimpieši ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi. Palīdzēsim šo situāciju atrisināt un piešķirsim papildu finansējumu. Redzam, ka paraolimpiskajiem sportistiem ir arī ļoti daudz citu vajadzību, lai pienācīgi sagatavotos startiem un godam pārstāvētu Latviju – skaisti, ar visu vajadzīgo ekipējumu un labā formā,” saka bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
Gandarījums un vienlaikus izaicinājums
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dedzīte norāda: “Lai izmaksas par parādes tērpiem būtu adekvātas un tērpi ‒ piemēroti paraolimpiešiem, izvēlējāmies pašmāju apģērbu izstrādātāju. Linu audums ir dabisks materiāls un simbolizē mūsu valsts Latvijas tradīcijas. Tērpus šūs Ivetas Purmales salons Smiltenē, viņiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze tieši ar linu audumu apģērbu izstrādi,” stāsta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
I. Purmale “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka uzticētais darbs pagodina un ir jauns izaicinājums, kaut gan līdz šim linu tērpi šūti arī citiem kolektīviem un pieņemti daudz individuālie pasūtījumi. Turpretim gandarījums ir par to, ka tagad plaši izskan Smiltenes vārds. “Mūsu pilsēta ir ne tikai skaista un sakopta, bet arī sportiska. Smiltenē uzauguši sportisti, kuri Latvijas un starptautiskā mēroga sacensībās uzrāda labus rezultātus. Mums pat ir savi olimpieši un šo spēļu medaļu ieguvēji. Tagad varēsim būt lepni arī par to, ka mums uztic radīt tērpu kolekciju paraolimpiešiem. Ja viņi ar savu gribasspēku un spējām var tik daudz panākt, tad arī mums jāvar! Mums uzticēto veiksim tā, lai ir gandarījums paraolimpiešiem un mums pašiem,” teic uzņēmēja.
Svarīgas būs sportistu domas
Kā norāda bankas “Citadele” Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece, katram sportistam tērps tiks šūts individuāli, un viena tērpa modelēšanas un šūšanas izmaksas būs aptuveni divsimt eiro. Kopējās izmaksas parādes tērpu iegādei paraolimpiskajai delegācijai būs līdz sešiem tūkstošiem eiro, jo tērpi tiks šūti visiem delegācijas pārstāvjiem – kopumā 28 sportistiem, treneriem, ārstiem un komitejas pārstāvjiem.
Smiltenes uzņēmēja gan paskaidro, ka šajā summā ir iekļauti arī apavi paraolimpiešiem. “Šobrīd notiek sarunas par konkrētiem modeļiem. Drīzumā braukšu uz Rīgu tikties ar Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvjiem un ceru tur sastapt arī pašus sportistus. Sievietēm paredzētas kleitas, bet vīriešiem bikses un tunika. Man ir svarīgi uzklausīt tieši viņu domas un vēlmes. Nauda ir tik, cik ir. Taču mēs esam elastīgi, ja gribēsies kaut ko vairāk, tad klāt pieliksim no savas puses. Šoreiz svarīgāk ir sašūt to, ko vēlas sportisti, nevis ko par to summu var atļauties izdarīt,” saka I. Purmale.
Pieprasījums
lielāks kā piedāvājums
Uzņēmēja linu tērpus šuj kopš 2005. gada, un pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. I. Purmale atceras, ka pirms vienpadsmit gadiem uz šūšanas salonu atnācis kāds puisis un lūdzis, lai viņam uzšuj linu kreklu. “Tolaik prātoju, kur vispār var iegādāties linu audumu. Neilgi pēc tam Blomē notika Latvijas Lauku sieviešu apvienības rīkotā konference. Pasniedzēja no Vidzemes Augstskolas klātesošajiem rosināja atklāt savas idejas, lai kopā varētu konstruktīvi tās risināt. Visi klusēja un man kļuva neērti. Tad iesaucos ‒ linu apģērbu kolekcija. Konferences laikā ieguvu daudz vērtīgas informācijas, vēlāk kopā ar apvienības pārstāvjiem devāmies uz semināru Lietuvā,” linu apģērbu šūšanas aizsākumus atminas I. Purmale.
Viņas šūšanas salonā darinātie linu tērpi aizceļojuši ne tikai uz daudziem Latvijas novadiem, bet arī tālu aiz valsts robežām – Norvēģiju, Itāliju, Vāciju, Austrāliju un vēl citām zemēm. “Ja cilvēks vienā vasarā ir nēsājis linu apģērbu, tad pilnīgi noteikti to darīs arī nākamajā gadā, jo sajutis linu burvību. Tas ir dabīgs materiāls, kas kļūst tikai skaistāks vairāk valkājot un mazgājot. Lins ar laiku ieņem valkātāja formu un ir vispateicīgākais ceļojumiem, lai tā nēsātājs labi izskatītos. Vakarā viesnīcā samitrina drēbes un no rīta jau atkal viss izskatās labi,” lina labās īpašības atklāj modiste I. Purmale.
Sākotnēji pieprasījums bija pēc linu krekliem, bet tagad tiek šūts viss, ko vien var iedomāties – korsetes, kāzu kleitas, bērnu drēbes, lakati, somiņas, krekli, bikses, jostas, blūzes. “Aizvien vairāk cilvēki izvēlas Latvijā audzētus produktus, jo novērtē to garšu un kvalitāti. Īsta lauku rasola garšu nevar aizstāt ar veikalā pirktiem saldētiem dārzeņiem. Tāpat ir ar linu – neviens sintētiskais audums nespēs aizstāt sajūtas un komfortu, ko sniedz lins,” noslēgumā teic I. Purmale.
