“Vajag naudu ceļojumam ar deju kolektīvu uz Horvātiju, tāpēc bija jāstrādā,” saka Paula Vaivade.
“Vajag naudu ceļojumam ar deju kolektīvu uz Horvātiju, tāpēc bija jāstrādā,” saka Paula Vaivade.
Viņa ir viena no tiem Strenču jauniešiem, kuri šovasar atraduši darbu savā mazpilsētā.
“Citiem vecāki piedāvā, jo viņiem ir sakari. Veikalā “Madara “89” ir iespēja strādāt, ja laicīgi piesakās. Taču lielu iespēju Strenčos nav,” atzīst Paula un viņas skolasbiedrene Zane Ridele. Abas meitenes sameklēja darbu vietējā pašvaldībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību. Taču Strenču pilsētas dome šovasar var nodarbināt tikai četrus skolēnus, skaidro Gita Siliņa, pašvaldības pakalpojumu un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas daļas vadītāja.
Visvairāk darba vietu Strenčos jauniešiem vasaras brīvlaikā piedāvā Valmieras uzņēmums SIA “Baltijas Floristika”. Uzņēmums pilsētiņā atvēris struktūrvienību, kurā no ķērpjiem gatavo floristikas vainagu sagataves. “Baltijas Floristika” visu produkciju eksportē.
“Darbs ir, vajag tikai strādniekus,” saka SIA “Baltijas Floristika” valdes priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, kuram šajā biznesā ir septiņu gadu pieredze. “Mēnesī varam nodrošināt darbu līdz 50 cilvēkiem – gan skolēniem, gan pieaugušajiem,” sola R. Naudiņš. “Skolēniem tiek maksāts tikpat daudz, cik pieaugušajiem – atkarībā no padarītā darba. Ja čakli strādā, stundā tie ir 1,20 līdz 3,50 lati. Ir arī iespēja strādāt mājās.”
Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka darbs ir elementārs. Dienas laikā to var iemācīties ikviens. Šobrīd Strenču cehā strādā gan vietējās skolnieces, gan jaunietes no Valmieras. Ir brīvas darba vietas. Tikai interesentiem pašiem jānokļūst līdz Strenčiem vai Valmierai, no kurienes strādniekus aizvedīs ar busiņu. Uzņēmuma kontakttelefonu var uzzināt “Ziemeļlatvijas” Smiltenes birojā.
“Ja būtu cits darbs, ietu uz citu,” to, ka šajā darbā nauda viegli nenāk, atzīst Strenču cehā sastaptās Valmieras meitenes, arī tās, kuras komercdirektore Dzintra Ibragimova uzteic kā čaklas strādnieces.
“Iedomājieties, kā tas ir, – no agra rīta doties pēc sūnām, tad spraust sagatavēs. Mēs to darām naudas dēļ. Nekādu prieku tas nesagādā,” stāsta valmierietes. Taču viņu pilsētā darbu vasarā neesot iespējams atrast. Visas brīvās vietas jau ir aizņemtas.
“Šajā darbā jābūt pacietībai un izturībai,” piekrīt darbu vadītāja. Taču Strenču ražotnē strādājot arī labas, uzcītīgas meitenes.
Savukārt Paula un Zane naudu nopelnīja, mēnesi strādājot pilsētas pašvaldībā par palīgstrādniecēm. “Ielu malās vācām sadzīves atkritumus, ravējām apstādījumus, krāmējām malku,” stāsta meitenes. Nu jau viņas darbu ir pabeigušas. Tagad Strenču dome nodarbina divus zēnus.
“Bērni bieži nāk un meklē darbu, pat 13 vai 14 gadus veci,” stāsta G. Siliņa. “Pašvaldība var pieņemt tik daudz skolēnu, cik daudz finansējuma no valsts budžeta paredzēts šim mērķim Valkas rajonā. Programmu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Šajā programmā pašvaldība maksā pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi sedz valsts.
